Latvijas iedzīvotājus satrauc Eiropas Savienības (ES) līdzekļu pieejamība pēc 2020.gada, secināts Eiropas Parlamenta (EP) Informācijas biroja Latvijā īstenotajā “Vēlētāju gaidu” pētījumā.

Kā aģentūru LETA informēja EP Informācijas birojā Latvijā, pētījums veikts, lai izprastu Latvijas sabiedrības gaidas no EP sociālajā un transporta sfērā, kā arī uzzinātu vērtējumu par ES stabilitātes un izaugsmes prognozēm. Intervijas tika veiktas ar sociālās un transporta jomas pārstāvjiem.

Saskaņā ar šajā pavasarī veikto EP Eirobarometra pētījumu veselības aprūpi un sociālo nodrošinājumu Latvijas iedzīvotāji vērtē kā prioritāro jomu, kurā sagaida lielāku ES iesaisti. Savukārt transporta jomā, kas arī ir viena no EP prioritātēm, iedzīvotāji atklāja savas gaidas attiecībā ceļu infrastruktūras kvalitāti, cīņu ar sociālo dempingu transporta jomā un citiem jautājumiem.

Respondentu skatījumā viens no ES stabilitāti ietekmējošiem faktoriem ir ES līdzekļu pieejamība, un attiecīgi interviju laikā izskanēja bažas par ES līdzekļu pieejamību Latvijai pēc 2020.gada, kā arī par “īso atmiņu” attiecībā uz pagātnes kļūdām un gūtajām “mācību stundām” no ekonomiskās recesijas Latvijā.

Savukārt aptaujāto visbiežāk minētie ES stabilitātes priekšnosacījumi ir tādu situāciju novēršana, lai citas valstis nesekotu “Brexit” piemēram, terorisma apkarošana un algu izlīdzināšana visās ES dalībvalstīs. Tikmēr ES stabilitāti respondenti vidēji novērtēja kā vidēji stabilu.

Komentējot gaidas nodarbinātības jomā, aptaujātie no EP sagaida visu vecumgrupu nodarbinātības veicināšanu, kā arī atklāja galvenās problēmas pamata iedzīvotāju grupās. Pamata problēmas jauniešu grupā pēc aptaujāto domām ir maz prakses iespēju, vēlme saņemt lielu algu bez pieredzes, un darba iespējas uzreiz pēc augstskolas diploma saņemšanas.

Personām pieaugušo grupā pēc respondentu domām zūd elastība, proti, vairāk jāpielāgojas laikmeta diktētajām pārmaiņām, vērojama pārstrādāšanās, ir pārāk zemas algas un manāma sociālo zinātņu speciālistu pārprodukcija. Savukārt senioriem trūkst atbilstošu prasmju, īpaši, tehnoloģiju jomā, un tie jūtas nevajadzīgi. Vairāki respondenti rosināja attīstīt start-up uzņēmumus, kas iesaistītu darbā seniorus un mudinātu tos apgūt jaunas prasmes.

Tāpat respondenti izteica prognozes par galvenajiem izaicinājumiem, ar kuriem šobrīd dzimušam bērnam būs jāsaskaras Latvijā un ES kopumā pēc 20 gadiem. Pēc aptaujāto domām pēc 20 gadiem tehnoloģijas un roboti atvieglos dzīvi, bet vienlaikus radīs konkurenci roku darbam. Vienlaikus respondenti uzskata, ka bērniem būs grūti tikt līdzi tehnoloģiju straujajai attīstībai.

Pēc 20 gadiem būs vēl lielāka darbaspēka koncentrācija lielpilsētās, pētījumā norādījuši aptaujātie. Tāpat respondenti domā, ka bērniem nākotnē varētu būt ilgāks mūžs, attiecīgi augs arī pensionēšanās vecuma slieksnis, un pieprasītāki būs speciālisti ar vairāku valodu zināšanām un gatavību daudz un ilgstoši ceļot.

Komentējot sadarbību ar darba devējiem, tikai 10% respondentu atzina, ka karjeras laikā nav izjutuši ļaunprātību no darba devēja puses, 16% piedzīvojuši ļaunprātību vairākkārt, 34% – dažkārt, tikpat arī minējuši, ka ļaunprātība bijusi vienreiz. Biežāk minētās ļaunprātības pret darbiniekiem, riskēšana saņemt zemāku atalgojumu vai darba zaudēšanu gaidot mazuli, aizskarošas piezīmes, algas atlikuma neizmaksāšana, atstājot darbu un citi.

Savukārt jautājumu blokā par transporta tēmu respondentus izvaicāja par, viņuprāt, autopārvadājumu jomā pastāvošām problēmām, kas ietekmē satiksmes drošību Latvijā. Kā galvenās problēmas tika minētas ceļu infrastruktūras kvalitāte un pārbaužu trūkums uz ceļiem – netiek kontrolētas ne kravas, ne arī auto tehniskais stāvoklis.

Tāpat par problēmu tiek uzskatīts kvalificētu autopārvadātāju darbaspēka trūkums, drošu atpūtas vietu trūkums tālbraucējiem šoferiem, nenostiprinātas kravas, dažādi veidi atpūtas laiku apiešanai, šauri divvirzienu ceļi un kravas auto izvēlas neadekvāti lielu ātrumu uz Latvijas ceļiem.

Lūgti atbildēt, kā cīnīties ar sociālo dempingu transporta nozarē, īpaši aptaujātie transporta jomas eksperti rosināja ieviest transporta jomā vienotu likumdošanu starp dalībvalstīm un vienlīdzīgus konkurences noteikumus, izskaust nedeklarēto darba praksi un mazināt darba samaksas atšķirību starp ES dalībvalstīm.

Visbeidzot, respondenti no EP sagaida, ka tas vairāk aizsargās darba ņēmējus, rūpēsies par bezdarba mazināšanu un veicinās biznesa uzsākšanu, mazinās nevienlīdzību algu ziņā, rūpēsies par lauksaimniekiem un risinās migrācijas probēmas, kā arī rūpēsies par drošību Krievijas un arī terorisma kontekstā un sargās mazās valstis no ASV, kas, viņuprāt, spēcīgi lobē savas vajadzības tirdzniecības jomā.

Kā norāda EP Informācijas birojā, pētījumā tika veiktas 250 kvalitatīvas padziļinātas intervijas ar sociālās un transporta jomas pārstāvjiem, starp kuriem bija sociālie darbinieki, aprūpes iestāžu vadības pārstāvji, pedagogi, jaunatne, nodarbinātības un darba aizsardzības eksperti, sociālās uzņēmējdarbības pārstāvji, arodbiedrību pārstāvji, invalīdu organizācijas, vietējie aktīvisti un transporta nozares eksperti.