Nākamgad, kad Latvijas valsts svinēs savu simtgadi, Rīgas Latviešu biedrība (RLB), kas dibināta 1868.gadā, atzīmēs 150 gadu jubileju, intervijā aģentūrai LETA pastāstīja RLB priekšsēdētājs Guntis Gailītis.

RLB ir vecākā latviešu organizācija pasaulē. Šā gada februārī RLB rindās darbojās 408 biedri, viņu skaitā desmit Goda biedri – Vaira Vīķe-Freiberga, Guntis Ulmanis, Jānis Stradiņš, Andris Kolbergs, Ēriks Hānbergs, Viktors Hausmanis, Raimonds Pauls, Gunārs Birkerts, Pēteris Vasks un Jānis Streičs.

Iespēja dibināt latviešu biedrību radās 1868.gadā, kad Igaunijā bija neparasta neraža. Palīdzības darbā iesaistoties latviešu amatniekiem, liģeriem un enkurniekiem, pēc Ivana Himillera iniciatīvas un ar Rīgas birģermeistara Eduarda Heinriha Gustava fon Holandera atbalstu 1868.gada 2.martā tika nodibināta “Latviska palīdzības biedrība priekš trūkumu ciesdamiem igauņiem”. Palīdzības līdzekļu iegūšanai biedrība rīkoja koncertus, noturēja priekšlasījumus un ar lieliem panākumiem uzveda “Žūpu Bērtuli”. Tā bija pirmā latviešu teātra izrāde Rīgā.

Līdz 1914.gadam RLB bija gandrīz visu latvisko centienu aizsācēja, organizētāja un atbalstītāja. Biedrība sarīkoja un vadīja Vispārējos Dziesmu svētkus, kuri kļuva tradicionāli, veicinot tautas pašapzināšanos un muzikālās kultūras izaugsmi. Biedrībā jau 1868.gadā sāka darboties pirmais latviešu teātris, uz tā bāzes 1919.gadā izveidojās Nacionālais teātris. Pie RLB Zinību komisijas darbojās Derīgo grāmatu nodaļa, kura izdeva nozīmīgus izdevumus, piemēram, pirmo Latviešu Konversācijas vārdnīcu četros sējumos. Biedrībā likti pamati Latvijas Universitātei, Mūzikas akadēmijai, tajā savāktās kolekcijas ieplūda vēlāk dibinātajos Rīgas vēstures un Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejos, Zinību komisijas paspārnē aizsāka darbu Zinātņu akadēmija.

Citāda loma RLB bija starpkara Latvijas gados, kad muzejs, teātris un daudzas citas biedrības aizsāktās nozares pārgāja valsts pārziņā. Biedrības darbības mērogi sašaurinājās, RLB tapa par elitāru organizāciju, tās namā pulcējās Rīgas augstākā sabiedrība, notika greznas balles un pieņemšanas. Paralēli šai ārēji spožajai darbībai strādāja tradicionālās komisijas, entuziastus pamazām nomainīja akadēmiski izglītoti speciālisti, veidojās jaunas struktūras, piemēram, nacionālās un politiskās audzināšanas nodaļa, radās vienas profesijas kopas un interešu klubi.

RLB darbība tika pārtraukta 1940.gadā, sākoties padomju okupācijai. Biedrība tika atjaunota 1989. gada 14. janvārī, kad tika arī atjaunotas tās īpašuma tiesības uz namu Rīgā, Merķeļa ielā 13.

RLB vēsture ir plaša un daudzveidīga, tā pelnījusi nopietnu izpēti, uzsver Gailītis.

“Misiņa bibliotēkā glabājas 74 kastes, kurās ir RLB arhīvs – runasvīru dokumenti, finanšu atskaites. Tie rāda dažādu lēmumu pieņemšanas mehānismus, ļauj analizēt naudas plūsmas. Ar RLB vēsturi un darbību saistītas lietas un dokumenti ir atrodami arī vairākos citos muzejos un arhīvos. Ja šie dokumenti netiek rūpīgi izpētīti, viss par RLB teiktais ir tikai tādas vispārīgas “filozofiskas pārdomas”,” uzskata Gailītis.

RLB vēlas sagaidīt jubileju, izdodot dokumentu un fotogrāfiju apkopojumu trijos sējumos – katru par 50 RLB darbības gadiem. Lai to izdarītu, tiek meklēts sponsors. Ja sponsoru neizdosies atrast, RLB vēsturisko dokumentu krājums tik un tā tiks izdots, bet varbūt tikai vienā sējumā, pastāstīja Gailītis

RLB ir uzrunājusi Valsts prezidentu Raimondu Vējoni un viņš ir piekritis kļūt par RLB 150 gadu jubilejas patronu. Ieceru jubilejas svinībām ir daudz, bet ir skaidrs, ka “miglas lidojumi” ir jānosēdina, atzīst Gailītis.

RLB 150 gadu jubileja tiks svinēta 2018.gada oktobrī, un gadu iepriekš – šā gada oktobrī – ar svinību programmu tiks iepazīstināti žurnālisti un sabiedrība.

Igaunijā līdzīga biedrība ir trīs gadus vecāka, tāpēc RLB varēšot ņemt par paraugu šo to no viņu 150.gadadienas svinībām, kurās piedalījās plaša RLB delegācija.

“Arī mēs rīkosim svinīgu RLB jubilejas pasākumu, bet būs arī vairāki mazāki satelītpasākumi. Galvenais – ir iespējami pilnīgi jāapzina fakti, kas ir saistīti ar RLB vēsturi, tās devumu latviešu nācijas un Latvijas valsts attīstībā,” uzsvēra RLB priekšsēdētājs.

Visa intervija ar Gailīti lasāma aģentūras LETA mājaslapas sadaļā LETA+ http://www.leta.lv/plus/133C777F-7A51-F3CE-C99A-1014579FF8FB/

Saistītās tēmas:

Komentāri 0

youtube icon
Abonēt youtube