Saeima šodien lems par grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas būvniecības nozarē paredz ieviest elektronisku darba laika uzskaites sistēmu, aģentūru LETA informēja parlamenta Preses dienestā.

“Finanšu ministrija ar elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas ieviešanu piedāvājusi aizstāt līdzšinējo regulējumu, kas par būvniecībā nodarbinātajiem no 1.jūlija paredzēja veikt sociālās apdrošināšanas avansa maksājumus, kā arī noteikt galvenā būvuzņēmēja atbildību par apakšuzņēmēju,” skaidro atbildīgās Budžeta un nodokļu komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (ZZS). Viņš norāda, ka darba laika uzskaite elektroniski būtu efektīvāks līdzeklis ēnu ekonomikas ierobežošanai, kas būvniecības nozarē joprojām saglabājas ļoti augsta.

Iepriekš Budžeta komisijas sēdē finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) deputātiem apliecināja, ka risinājums par elektronisku darba laika uzskaiti panākts, Ekonomikas ministrijai un Finanšu ministrijai sadarbībā ar būvnieku organizāciju pārstāvjiem pārskatot pagājušā gada nogalē pieņemto regulējumu. Ņemot vērā panākto vienošanos, elektronisku darba laika uzskaiti plānots attiecināt uz jebkuriem būvdarbiem, ne tikai uz publiskajiem iepirkumiem, kuru izmaksas veido vienu miljonu eiro vai vairāk. Ministre, aicinot grozījumus pieņemt steidzamības kārtā, uzsvēra, ka tiem jau no 1.jūlija būtu jāaizstāj prasība par galvenā būvdarbu veicēja atbildības nodrošinājumu par apakšuzņēmēja darba ņēmēju.

“Būvniecības nozare ir pirmā, kurai likums uzliks par pienākumu elektroniski reģistrēt visus būvlaukumos strādājošos, un plānojam, ka tai sekos arī citas jomas, kur vēl arvien vērojams augsts ēnu uzņēmējdarbības īpatsvars,” pauda Reizniece-Ozola.

Elektroniskas darba laika uzskaites sistēmas ieviešana būvniecībā ļaus nodrošināt visu būvlaukumā nodarbināto personu darba laika elektronisku reģistrāciju, uzskaiti un šo datu glabāšanu, kā arī šīs informācijas sniegšanu nodokļu administrācijai, nodarbinātības un būvniecības procesa kontrolētājiem, teikts likumprojekta anotācijā.

Likuma grozījumi paredz, ka elektronisko darba laika uzskaiti un tā kontroli nodrošina galvenais būvdarbu veicējs, un sistēmā būs jāreģistrē arī personas, kuras uzturas norobežotā būvlaukuma teritorijā, bet nav nodarbinātas būvdarbos, piemēram, materiālu piegādātāji, pasūtītāju pārstāvji. Tāpat būvnieku darba laiks sistēmā būs jāuzskaita un jākontrolē apakšuzņēmējam.

Uzņēmēji būvlaukumā strādājošos varēs reģistrēt, izmantojot brīvi pielāgotu ierīci vai informācijas tehnoloģiju risinājumus, kas nodrošina personu identificēšanu un darba laika reģistrēšanu. Tās varēs būt, piemēram, kompleksas piekļuves un darba laika uzskaites sistēmas ar karšu risinājumiem, čipiem, biometriskās atpazīšanas sistēmām vai mobilie risinājumi.

Atbalstu elektroniskas sistēmas ieviešanai iepriekš komisijas sēdē pauda gan būvnieku pārstāvji un atbildīgās ministrijas, gan arī Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts darba inspekcijas un Būvniecības valsts kontroles biroja pārstāvji, paužot pārliecību, ka tas mazinās krāpšanos ar darba laika uzskaiti un darba samaksu aplokšņu algās, kā arī ļaus efektīvāk kontrolēt būvuzņēmumus nodarbinātības un nodokļu nomaksas jomā.

Savukārt Saeimas Juridiskais birojs vērsis deputātu uzmanību uz vairākām likumprojekta nepilnībām, tostarp par personas datu uzkrāšanu un apstrādāšanu un nepieciešamību paredzēt atbildību par prasību neievērošanu.

Elektroniskās darba laika uzskaites ieviešana paredzēta divos posmos. Vispirms no šī gada 1.oktobra tā būs jāievieš būvlaukumos, bet otrajā posmā – no 2019.gada 1.janvāra – uzskaites sistēmā uzkrātos datus plānots nodot glabāšanai vienotā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē.

Kā aģentūru LETA informēja Satiksmes ministrijā, Saeimas šodien skatīs arī grozījumus Būvniecības likumā, kas kopā ar augstāk minēto likumprojektu būtiski pilnveidos būvniecības nozares regulējumu, mazinot administratīvo slogu un sekmējot godīgas konkurences nodrošināšanu nozarē.

Savukārt veicot grozījumus Būvniecības likumā, tiks atvieglotas prasības būvniecības ieceres grozīšanai, kā arī sakārtots regulējums attiecībā uz atkāpēm no tehniskajām prasībām, kas palielinās būvniecības procesa efektivitāti un samazinās administratīvo slogo būvniecības procesa dalībniekiem.

Pašlaik būvniecības regulējums attiecībā uz atkāpēm no tehniskajām prasībām nav pietiekami detalizēts, kā arī nav noteikti gadījumi, kuros nav nepieciešama nekāda veida saskaņošana, lai atkāptos no tehniskajām prasībām. Līdz ar grozījumiem likumā paredzēts noteikt, ka gadījumā, ja atsevišķi nolietojušies būves elementi vai konstrukcijas tiek nomainītas pret būvizstrādājumiem, kuri nodrošina vismaz līdzvērtīgas ekspluatācijas vai tehniskās un fizikālās īpašības, atkāpes no tehniskajām prasībām nav jāsaskaņo. Papildus tiks skaidri noteikts, kādos gadījumos iestādes saskaņo, bet kādos gadījumos būvspeciālists var saskaņot atkāpes no tehniskajām prasībām. Atkāpties no mehāniskās stiprības un stabilitātes prasībām nevarēs veikt.

Tāpat Būvniecības likumā plānotas izmaiņas saistībā ar būvniecības ieceres grozīšanu, paredzot, ka izmaiņas būves novietojumā, būvapjomā un fasādes risinājumā ir pieļaujamas pēc to saskaņošanas ar būvvaldi vai institūciju, kura pilda būvvaldes funkcijas. Izmaiņām ļaus paredzēt arī tādu pirmās vai otrās grupas inženierbūvju, pirmās grupas ēku vai otrās grupas palīgēku būvniecību, kas nebija iepriekš plānota.

Saistītās tēmas:

Komentāri 0

youtube icon
Abonēt youtube