Lai skolas ar padziļinātu svešvalodu apguvi no 2018.gada 1.septembra nezaudētu papildu finansējumu, kas tām līdz šim piešķirts programmu īstenošanai, tām būs jāpiedāvā paplašināt savu piedāvājumu, piemēram, dodot iespēju kādus mācību priekšmetus apgūt svešvalodā, atsaucoties uz Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), vēsta “Neatkarīgā”.

IZM uzsver, ka šobrīd visās vispārējās izglītības iestādēs svešvaloda tiek mācīta no 1.klases, tāpēc tas vairs nav nekas ekskluzīvs.

IZM Vispārējās izglītības departamenta direktore Evija Papule informēja, ka kopumā ir 77 izglītības iestādes (11% bērnu), kas saņem papildu finansējumu par padziļinātu svešvalodu mācīšanu, un šīs skolas atšķiras gan skolēnu skaita, gan pieejas ziņā – dažviet to dara tikai kāda klašu grupa. Saistībā ar satura izmaiņām šīm skolām būtu jādomā par sava piedāvājuma paplašināšanu, proti, kādu no mācību priekšmetiem varētu apgūt svešvalodā. Pretējā gadījumā IZM nebūs pretimnākoša papildu naudas piešķiršanā, kas šobrīd ir 2,2 miljoni eiro gadā.

Rīgas Angļu ģimnāzijas direktore Maija Kokare apliecinājusi, ka ir domāts par šādu iespēju. Jau tagad katra mācību iestāde esot izvēlējusies atšķirīgu veidu, kā īstenot savas padziļinātās programmas. Viņas vadītā skola, piemēram, ir izvēlējusies integrētās satura un valodas apguves pieeju. Liels akcents tiek likts, lai bērniem veidotu akadēmiskās valodas pamatus, kas pēc tam noder valsts ģimnāziju eksaktajās programmās.

Rīgas Centra Humanitārās vidusskolas direktore Ineta Rudzīte uzsvērusi, ka patiesībā ilgstoši padziļināti svešvalodu (jau no padomju laikiem) māca desmit skolas – turklāt visās klasēs. Jau sākot skolas gaitas, bērnu vecāki rēķinās “ar konkrētu programmu un konkrētu rezultātu”. Bet nu iznāk, ka vecākiem to varot droši solīt tikai līdz 2018.gada 1.septembrim. Tāpēc gribētos lielākas garantijas, ka tam visam būs turpinājums, nevis tikai runas vēlējuma izteiksmē.

Saistītās tēmas:

Komentāri 0

youtube icon
Abonēt youtube