Tieslietu padomē Tieslietu ministrija (TM) prezentēja tālākos veicamos soļus tiesu reformas īstenošanā, un klātesošajiem radās plašākas diskusijas par vairākiem jautājumiem, taču atbalstu reformai padome sniedza.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) sākumā klātesošajiem skaidroja, ka tiesu reformas pirmsākumi meklējami pirms vairākiem gadiem un tie ir saistīti ar “ceļa meklēšanu”, kā uzlabot tiesu darbu efektivitāti, nodrošināt tiesu specializāciju, kā arī izlīdzināt slodzi starp tiesām.

TM valsts sekretāra vietniece Irēna Kucina norādīja, ka, pēc ministrijas domām, ieguvumi no reformas viennozīmīgi ir, kā piemērus minot vairākas tiesas, kur ir izlīdzinājusies tiesu noslodze.

Runājot par Latgales tiesu apgabalu, Kucina pauda, ka samazinās neizskatīto lietu skaits, attiecīgi palielinās izskatīto civillietu skaits. Viņa sacīja, ka vienādojas tiesu prakse un notiek tiesnešu amata vietu pārdale.

Kucina pastāstīja, ka patlaban piekrišana par turpmāku tiesu reformu kopumā ir panākta ar Kurzemes, Zemgales un Vidzemes tiesu apgabalu priekšsēdētājiem, bet vēl nav līdz galam bijis saskaņojuma par Ogres rajona tiesas pievienošanu Zemgales tiesu apgabalam.

Tāpat attiecībā uz Vidzemes un Kurzemes apgabalu ir panākta vienošanās, ka tiktu izveidota viena pirmās instances tiesa katrā apgabalā, un tāds ir ministrijas plāns kopumā. Attiecībā uz Rīgas tiesu apgabalu TM padomā ir pievienot Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesu Vidzemes priekšpilsētas tiesai.

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nama priekšsēdētāja Ilze Freimane interesējās par tiesnešu pārcelšanu vakantajos amatos, par tiesu priekšsēdētājiem un viņu vietniekiem, lietu pārdali un citiem organizatoriskiem jautājumiem reformas īstenošanas gaitā. Kucina savukārt teica, ka jautājums par tiesu darbiniekiem ir viens no pārdomātākajiem jautājumiem reformas kontekstā, jo ir svarīgi, lai viņi paliktu un strādātu sistēmā.

Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone uzsvēra, ka piekrīt tam, ka Rīgas tiesu apgabalā nav jābūt vienai rajona (pilsētas) tiesai, bet jābūt vairākām tiesām. Tāpat Vilsone skaidroja, ka nepiekrīt Ogres rajona tiesas pievienošanai Rīgas tiesu apgabalam, jo no tā nebūšot ieguvuma kapacitātes pārdalē. Tas tikai apgrūtināšot policijas un prokuratūras darbu, kā arī situāciju Rīgā.

Ministrs gan norādīja, ka Rīgas tiesu apgabalā Ogres rajona tiesu nevar atstāt.

Tieslietu padome šodien piekrita Ziemeļu rajona tiesu pievienot Vidzemes priekšpilsētas tiesai. Tāpat padome piekrita tam, ka apvienošana tiek pabeigta 2018.gada 5.janvārī. Vēl padome lēma par vairāku Kurzemes rajona (pilsētu) tiesu pievienošanu Liepājas tiesai.

Tieslietu padome arī lēma par labu vairāku Vidzemes rajona tiesu pievienošanai Valmieras rajona tiesai. Papildus padome arī nobalsoja par vairāku Zemgales tiesu apgabalā esošo rajona tiesu pievienošanu Jelgavas tiesai, tostarp Ogres rajona tiesas. Attiecībā uz Ogres rajona tiesu tika norādīts, ka paši tiesas tiesneši ir izteikuši vēlmi pievienoties Zemgales tiesu apgabalam.

Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele uzsvēra, ka pašreizējā saruna ir ļoti specifiska, vairāk juridiska, un šī jaunā sistēma būtu jo īpaši jāskaidro sabiedrībai, lai tā saprot, kādi ir cilvēku ieguvumi no tiesu reformas.

Saistītās tēmas:

Komentāri 0

youtube icon
Abonēt youtube