Arodbiedrību un asociāciju pārstāvji informēs par pieteikumu Satversmes tiesā (ST) saistībā ar Ārstniecības likumā ietvertu neatbilstību konstitūcijā noteiktajam vienlīdzības principam un garantētajām tiesībām uz taisnīgu atlīdzību mediķiem.

Preses konferencē tiks sniegts ārstniecības personu viedoklis par ārstniecības personu virsstundu darba apmaksu Latvijā – par stundām, kas tiek strādātas virs normālā darba laika.

Preses konferencē piedalīsies Bērnu slimnīcas bērnu ķirurgu arodbiedrības valdes priekšsēdētājs Ģirts Aleksejevs, arodbiedrības valdes locekle Zane Ābola, Latvijas Ķirurgu asociācijas prezidents Haralds Plaudis, Rīgas Dzemdību nama ārsts un Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas biedrs Vija Veisa, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente Dace Matule, Latvijas Māsu asociācijas prezidente Dita Raiska, Latvijas Mākslīgās asinsrites asociācijas prezidents Normunds Sikora, kā arī Ivo Klotiņš no zvērinātu advokātu biroja “Klotiņi & Serģis”.

Preses konference notiks plkst.9.30, viesnīcā “Radisson Blu Rīdzene”.

Kā aģentūru LETA iepriekš informēja ST, tiesa 10.maijā ierosināja lietu “Par Ārstniecības likuma” normas atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam un 107.pantam pēc tiesībsarga Jura Jansona pieteikuma.

Apstrīdētā norma nosaka, ka, ja ārstniecības personai noteikts pagarināts normālais darba laiks, darba samaksu par darbu laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto normālo darba laiku, nosaka proporcionāli darba laika pieaugumam ne mazāk kā noteiktās stundas vai dienas algas likmes apmērā, bet, ja nolīgta akordalga – atbilstoši akorddarba izcenojumam par paveiktā darba daudzumu.

Savukārt Satversmes 91.panta pirmais teikums paredz, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā, bet Satversmes 107.pants – ikvienam darbiniekam ir tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu, kas nav mazāka par valsts noteikto minimumu, kā arī tiesības uz iknedēļas brīvdienām un ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu.

Jansons rakstīja, ka 2016.gada 1.februārī Saeimai un Veselības ministrijai (VM) tiesībsargs nosūtīja detalizētu izklāstu par pārbaudes lietā konstatētajiem trūkumiem attiecībā uz nesamērību medicīnas darbinieku nostrādātajā darba laikā un saņemtajā atalgojumā. Līdz 2016.gada 1.augustam viņš aicināja Saeimu veikt likuma grozījumus, novēršot atšķirīgu attieksmi pret ārstiem attiecībā uz kompensāciju par darbu pagarināta normālā darba laika apstākļos.

Papildus tam tiesībsargs lūdza VM izvērtēt šāda darba laika ietekmi uz ārstu veselību un drošību, kā arī pacientiem sniegtās veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti. Kā būtisku tiesībsargs norādīja arī nepieciešamību likumā noteikt nedēļas un mēneša maksimālā darba laika robežu un izstrādāt mehānismu ar mērķi pakāpeniski atteikties no pagarinātā normālā darba laika.

“Redzot, ka izmaiņu nav un nemitīgi tiek meklēti aizbildinājumi, izmantoju galējus līdzekļus – valsti sūdzu ST. Diemžēl vēl līdz šim brīdim valdība nav radusi iespēju situāciju mainīt. Esmu vīlies un neizprotu, kādēļ pašlaik – vairāk nekā gadu pēc rekomendāciju sniegšanas – atbildīgā ministrija un Saeima diskutē tikai par daļēju rekomendāciju izpildi, tas ir, pakāpeniski atteikties no normālā pagarinātā darba laika, sākotnēji solot to realizēt no 2017.gada līdz 2019.gadam. Kā rāda aktuālā informācija, apņēmība jau novirzījusies uz periodu no 2018.gada līdz 2020.gadam, pilnībā mainot situāciju vien no 2021.gada 1.janvāra,” skaidroja tiesībsargs.

Viņš uzskata, ka ārsta darbs savā būtībā ietver rūpes par sabiedrību, vēlmi palīdzēt un nesavtīgi vairot sabiedrības labklājību, uzsverot, ka “absurdi, ka tie, kuri savā darbā ik dienu palīdz cilvēkiem, ilgtermiņā netiek uzklausīti, turklāt saņem zemisku attieksmi valsts līmenī”.

“Tas ir nepieņemami, ka vēl turpmākos trīs ar pusi gadus tiktu pieļauta situācija, ka mediķi par nostrādātajām virsstundām nesaņem taisnīgu atlīdzību. Tiesībsarga birojs, kā arī Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība ar konkrētām norādēm deva iespēju mainīt situāciju, diemžēl nesekmīgi. Man, protams, ir skumji apzināties, ka tērējam pulku valsts resursu, lai vēl vienu reizi pierādītu, ka Satversme ir visu pamatu pamats, kam esam pakļauti. Es uzsveru – likumi ir domāti, lai tos ievērotu, tāpēc, lai ST lemj, kam šajā situācijā ir taisnība,” rezumēja Jansons.

Saistītās tēmas:

Komentāri 0

youtube icon
Abonēt youtube