No šodien gaidāmās valdības sēdes dienaskārtības izņemti jautājumi par Konkurences padomes (KP) vadītājas Skaidrītes Ābramas atkārtotu iecelšanu amatā un grozījumi Konkurences likumā, kas paredz atļaut KP vērsties pret valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību konkurenci ierobežojošām darbībām.

LETA jau ziņoja, ka ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) izskatīšanai Ministru kabineta sēdē iesniedza rīkojuma projektu, kas par Ābramu apstiprināt KP vadītājas amatā uz otru termiņu, kā to paredz konkurences likums. Tomēr paredzams, ka valdība par šo jautājumu lems nākamnedēļ.

Tāpat Ašeradens bija iesniedzis iepriekš pašvaldību kritizētos grozījumus Konkurences likumā, kas paredz KP vērsties pret valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību konkurenci ierobežojošām darbībām.

Grozījumu Konkurences likumā ļautu KP vērsties, piemēram, pret situāciju, kad pašvaldības kapitālsabiedrība ierobežo sava konkurenta iespējas darīt patērētājiem zināmu informāciju par tā sniegto pakalpojumu, tādējādi to nepamatoti diskriminējot un nodrošinot savam piedāvātajam pakalpojumam izdevīgākus apstākļus vai kad kapitālsabiedrība, kurā publiska persona realizē izšķirošu ietekmi iesaistās, ūdens skaitītāju uzstādīšanas tirgū, papildus radot ierobežojumus pārējiem tirgus dalībniekiem vai priekšrocības savam uzņēmumam.

Tāpat jaunais regulējums ļautu KP vērsties pret tirgus dalībniekus diskriminējošiem materiāliem pašvaldību laikrakstos vai caur Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju vērsties pret diskriminējošu pašvaldības nodevu noteikšanu.

Ekonomikas ministrijā norāda, ka uzņēmējus pārstāvošās nevalstiskās organizācijas atbalsta grozījumus Konkurences likumā, jo tie ir vērsti uz uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides veicināšanu godīgas un vienlīdzīgas konkurences apstākļos, turpretī pret likuma grozījumiem iestājas pašvaldības pārstāvošās nevalstiskās organizācijas.

Latvijas Lielo pilsētu asociācija pauž bažas par to, kā tiesību normas KP piemēros praksē un norāda uz visaptveroša pētījuma par konkurences problēmjautājumiem publisku personu un to dibināto kapitālsabiedrību darbībā veikšanas aktualitāti, savukārt Latvijas Pašvaldību savienība uzskata, ka publisku personu kapitālsabiedrībām un publisku personu kontrolētām kapitālsabiedrībām nav pamata paredzēt no citiem tirgus dalībniekiem atšķirīgu regulējumu.

LETA jau rakstīja, ka Ekonomikas ministrija (EM) šā gada 12.martā izskatīšanai Ministru kabineta komitejā iesniedza grozījumus Konkurences likumā, kas paredz atļaut Konkurences padomei (KP) aktīvāk vērsties pret valsts un pašvaldību uzņēmumu konkurenci ierobežojošām darbībām.

Ministru kabinetā šis jautājums nonāca šā gada 9.maijā, kad valdība lēma grozījumus Konkurences likumā skatīt divās daļās, atbalstot to sadaļu, kas attiecas uz direktīvas par Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumiem ieviešanu nacionālajā likumdošanā. Turpretī sadaļa par to, kas paredz sašaurināt pašvaldību tiesības iesaistīties komercdarbībā, netika skatīta.