Partija “Vienotība” piedāvā veikt likuma grozījumus, kas paredz, ka par valstij nodarītajiem zaudējumiem Valsts kontrole (VK) varēs vērsties tiesā.

Līdz ar to grozījumi paredz mainīt pašlaik Saeimā otrajā lasījumā atbalstīto kārtību, kas paredz, ka tiesības VK pašai piedzīt attiecīgos zaudējumus. Attiecīgais VK lēmums gan būtu pārsūdzams tiesā.

Grozījumi izstrādāti, lai izveidotu kārtību, kādā iespējams vērsties pret amatpersonu, kura radījusi zaudējumus valstij, un lai uzlabotu zaudējumu piedziņu un juridiskās atbildības piemērošanu gadījumos, kad VK ir fiksējusi normatīvo aktu prasību neievērošanu, skaidrots likumprojekta anotācijā.

Likumprojekts paredz, ka VK nepieņem lēmumu (administratīvo aktu) par piedziņu, bet vēršas tiesā ar prasības pieteikumu.

Eiropas valstīs ir izplatīta prakse, ka iestāde ir tā, kura vēršas tiesā pēc tam, kad persona ir noraidījusi labprātīgu zaudējumu atlīdzību. Iestādei ir jāiesniedz prasības pieteikums, un tiesa ir tā institūcija, kura neatkarīgi un objektīvi pārbauda iestādes argumentus un pamatojumu un pieņem spriedumu, ar ko personai rada tiesiskās sekas – pienākumu atlīdzināt radītos zaudējumus, norāda “Vienotībā”.

Šāda kārtība no tiesību aizsardzības viedokļa ir saudzējošāka, jo personai, no kuras pieprasa zaudējumu atlīdzību, nav nepieciešams sagatavot pieteikumu tiesā, un nav jāpierāda sava nevainība. Tieši iestādei tiesas procesā ir pienākums pierādīt pārkāpumu un zaudējumu rašanos valstij, skaidro politiskā spēka pārstāvji.

“Līdz ar to grozījumos ir nošķirta kompetence starp institūciju, kura konstatē pārkāpumu un zaudējumus, un institūciju, kura pieņem lēmumu par tiesisko seku uzlikšanu personai par zaudējumu atlīdzību, roti, starp Valsts kontroli un vispārējās jurisdikcijas tiesu. Tādējādi šis process kļūst objektīvāks, pamatotāks un ar lielākām garantijām personai, pret ko tiek vērsta prasība,” teikts likumprojekta anotācijā.

Kā ziņots, Saeimā decembrī ar nelielu balsu pārsvaru atbalstītie grozījumi Valsts kontroles likumā paredz, ka, ja revīzijās tiks konstatēta pretlikumīga rīcība, kas valstij radījusi zaudējumus, VK būs tiesības sākt zaudējumu piedziņas procesu pret vainīgajām amatpersonām. Sākotnēji zaudējumu piedziņas pienākums būs revidējamajai vienībai, bet, ja tā neveiks nepieciešamās darbības, tad iesaistīsies VK, kura izdos administratīvo aktu par zaudējumu piedziņu. Apsūdzētajām amatpersonām būs tiesības pārsūdzēt to tiesā.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa iepriekš deputātiem pauda, ka rosinātie grozījumi ir par amatpersonu nelikumīgu darbību, nevis nelietderīgas rīcības rezultātā radītu iespējamu kaitējumu. Piedziņa paredzēta gadījumos, kad būs pārkāpts normatīvais akts un konstatēti zaudējumi, un vērā tiks ņemti vainu mīkstinoši apstākļi, piemēram, ja tiesību norma bijusi neskaidra. Plānots, ka VK vispirms ļaus rīkoties pašai iestādei, kurā konstatēts pārkāpums, un tikai tad, ja tā nevēlēsies piedzīt zaudējumus, piedziņas procesu sāks VK.

VK arī uzsvērusi, ka piedāvātās likuma izmaiņas zaudējumu piedziņu neparedz kā pašmērķi, bet gan ar šāda instrumenta palīdzību ir plānots stimulēt iespēju revidējamajai vienībai un atbildīgajai amatpersonai vienoties par iztrūkuma atlīdzināšanu pilnībā vai vismaz kādā daļā. Tāpat iecerēts, ka piedāvātais risinājums nodrošinās tiesas kontroli pār VK lēmumiem par zaudējumu piedziņu, kliedējot nereti izskanējušās bažas par likumu vienpusēju traktējumu.