Latvijas Vingrošanas federācija (LVF) gaidīs sīkākus paskaidrojumus no organizācijas prezidenta Jāņa Čakstiņa par viņa saistību ar tā dēvēto Lielvārdes 200 miljonu eiro vekseļa lietu, aģentūrai LETA sacīja LVF ģenerālsekretāre Tatjana Stepulāne.

Čakstiņš par LVF prezidentu tika ievēlēts pērn decembra vidū, amatā nomainot uzņēmēju Gunti Rāvi.

Jau vēstīts, ka, pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, Čakstiņš ir viens no sešiem Lielvārdes vekseļa lietā aizdomās turētajiem.

Stepulāne un LVF viceprezidents Artūrs Mickevičs esot runājuši ar Čakstiņu par viņa iespējamo saistību ar šo lietu, taču pagaidām sīkākus skaidrojumus nav saņēmuši.

“Prezidents mums norādīja – kamēr notiek izmeklēšana, viņš kaut ko komentēt nevar, jo ir parakstījis dokumentu, kas liedz viņam izpaust informāciju, taču no teiktā sapratu, ka viņš nedomā atteikties no federācijas vadītāja amata un turpinās darbu,” sacīja Stepulāne.

Tiesa, LVF ģenerālsekretāre norādīja, ka Čakstiņš solījis tuvāko dienu laikā informēt federāciju par savu tālāko rīcību un to, kā aizdomās turamā statuss varētu iespaidot viņa federācijas vadītāja pienākumu veikšanu.

“Pagaidīsim līdz Čakstiņš mums sniegs sīkākus paskaidrojumus, bet tad federācijas biedri un valde varēs spriest par tālāko rīcību, taču pagaidām neviens par ārkārtas kopsapulces sasaukšanu un federācijas prezidenta pārvēlēšanu nav domājis,” norādīja Stepulāne.

Decembrī par Čakstiņa ievēlēšanu LVF vadītāja amatā nobalsoja 16 federācijas biedri. Viņš amatā nomainīja uzņēmēju Rāvi, kurš uz atkārtotu ievēlēšanu nepretendēja. Čakstiņam konkurenci veidoja 2004.gada Atēnu olimpisko spēļu sudraba medaļnieks atbalsta lēcienā Jevgeņijs Saproņenko, kurš iepriekšējā valdē pildīja viceprezidenta pienākumus, kā arī Liepājas Kompleksās sporta skolas direktors Naums Vorobeičiks.

Kā ziņots, Čakstiņa advokāts Juris Grīnvalds aģentūrai LETA sacīja, ka lēmumā par Čakstiņa atzīšanu par aizdomās turēto nav minētas nekādas konkrētas darbības, par kurām viņa klients tiek turēts aizdomās.

Grīnvalds norādīja, ka Čakstiņš procesā iesaistīts pēc tam, kad viņš, “būdams erudīts ekonomikas jautājumos”, par 200 miljonu eiro vekseļa lietu komunicējis ar presi. Advokāts gan neatsaucās uz vienu konkrētu preses publikāciju, bet pieminēja vairākas.

Pēc aizstāvja teiktā, 2015.gada 3.decembrī laikraksti “Latvijas Avīze” un “Neatkarīgā Rīta Avīze” publicēja rakstus par vekseļa lietu, saistībā ar kuru bija izteicis arī Čakstiņš, jo tieši ar Čakstiņu žurnālistus bija aicinājis konsultēties toreizējais Lielvārdes novada domes priekšsēdētājs Jānis Āboliņš, apgalvojot, ka Čakstiņš uztur kontaktus ar “Riverside HK Ltd”, kura dēļ Āboliņš vēlējies ņemt aizņēmumu par 200 miljoniem eiro no Valsts kases.

Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā Valsts policija par aizdomās turētajām šajā procesā atzinusi sešas personas, piemērojot tām ar brīvības atņemšanu nesaistītus drošības līdzekļus. Par aizdomās turētajiem krāpšanas mēģinājumā lielā apmērā atzīti trīs vīrieši un trīs sievietes. Sievietes dzimušas 1960., 1972., 1959.gadā, bet vīrieši – 1976., 1959. un 1977.gadā.

Bijušais Lielvārdes novada pašvaldības vadītājs Āboliņš, kurš dzimis 1976.gadā, aģentūrai LETA atteicās komentēt savu statusu lietas izmeklēšanā. Tāpat viņš atteicās nosaukt, kuras varētu būt pārējās lietā iesaistītās personas.

Čakstiņš dzimis 1959.gadā.

“Firmas.lv” informācija liecina, ka Čakstiņš ir valdes loceklis kompānijā SIA “RE Fort Consulting”, kuras īpašnieks ir bijušais Finanšu policijas darbinieks, vēlāk aizsardzības ministra Einara Repšes padomnieks, 1977.gadā dzimušais Edgars Puķītis.

Savulaik Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” ziņoja, ka kompānijā, kas it kā pārstāvējusī darījuma “potenciālo investoru”, strādājuši Čakstiņš un Silvija Greste, kas iepriekš darbojusies dažādās ar uzņēmējdarbības interešu pārstāvniecību saistītās nevalstiskās organizācijās. Greste ir dzimusi 1960.gadā.

Kā ziņots, Āboliņš 2015.gada 24.novembrī vienpersoniski Lielvārdes novada pašvaldības vārdā parakstīja “parādzīmi” par 200 miljoniem eiro. Pēc šī notikuma pašvaldība 2015.gada nogalē vērsās tiesībsargājošās iestādēs ar prasību izvērtēt Āboliņa rīcības tiesiskumu.

2015.gada decembra sākumā tapa zināms, ka Āboliņš Valsts kasē iesniedzis iesniegumu, kam pievienots vekselis par 200 miljoniem eiro.

Ņemot vērā minēto, Lielvārdes novada dome anulēja Āboliņa paraksta tiesības, savukārt pats Āboliņš atkāpās no amata.

Bijušais domes priekšsēdētājs aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka, noslēdzot vērienīgo darījumu, Lielvārdes pašvaldība būtu ieguvusi papildu līdzekļus, kas tiktu investēti novada attīstībā. Pēc viņa teiktā, darījumam nav nekādu nosacījumu, nebūtu nepieciešams ņemt aizdevumus, jo, ja vekselis tiktu parakstīts, tam klāt būtu līgums par finansējumu – alternatīvā finansējuma piesaistīšanu.