Publicitātes foto

Daudzas senās pilsētas, kas minētas Bībelē, kādreiz bijušas gan varenības un reliģijas simboli, gan ietekmīgi tirdzniecības, militārie un garīgie centri, taču ar laiku pazudušas zem drupām, smiltīm vai vienkārši ietinušās vēstures miglā, vēsta “National Geographic”.

Pēdējos gados arheologi atklājuši jaunas liecības par senajām pilsētām, kuras kādreiz tika uzskatītas tikai par leģendām. Ar mūsdienu tehnoloģiju, piemēram, satelītattēlu, lāzerskenēšanas un radiokarbona datēšanas, palīdzību, pētniekiem izdodas precizēt šo pilsētu atrašanās vietas un rekonstruēt to zudušos stāstus.

Ai: Jozuas uzvara un pilsētas mīkla

Bībelē pilsēta Ai aprakstīta kā viena no pirmajām vietām, ko izraēlieši ieņēmuši pēc iekļūšanas Kanaānā. Tajā norisinājies viens no dramatiskākajiem Vecās Derības stāstiem Jozuas grāmatā – vispirms izraēlieši cietuši sakāvi, bet tad, pēc Dieva norādījumu izpildes, guvuši uzvaru.

Ilgi pētnieki nespēja vienoties par precīzu Ai atrašanās vietu, jo vairākās iespējamās lokācijās, piemēram, “Et Tell”, netika atrasti nepieciešamie pierādījumi, kas atbilstu Bībeles aprakstiem.

Taču jaunākie arheoloģiskie izrakumi 2020. gadā pie “Khirbet el-Maqatir” sniedza jaunas norādes – tika atrasti nocietinājumi, kas datējami ar vēlo bronzas laikmetu, un sadeguši keramikas fragmenti, kas varētu liecināt par pēkšņu pilsētas iznīcināšanu.

Lai arī šie atklājumi vēl nav galīgi, tie piešķir jaunu elpu diskusijai par to, vai Ai stāsts varētu būt balstīts patiesos vēsturiskos notikumos.

Dana: Ziemeļu robežpilsēta ar senāko pieminekli Dievam

Dana bija viens no Senās Izraēlas un Jūdejas ziemeļu robežpunktiem un minēta vairākos Bībeles tekstos. Arheologi, veicot izrakumus “Tell el-Qadi” teritorijā (mūsdienu Izraēlā), atklājuši pilsētas vārtus, kas datējami ar bronzas laikmetu un uzskatāmi par vieniem no senākajiem saglabātajiem pilsētas ieejas vārtiem pasaulē.

Tomēr visievērojamākais atradums šeit bija tā dēvētā “Tel Dan Stele” – bazalta plāksne ar uzrakstu, kurā minēts “Dāvida nams”. Šī ir viena no pirmajām ārpus Bībeles rakstītajām liecībām par Dāvida dinastiju, un tā tiek uzskatīta par nozīmīgu pierādījumu tam, ka Bībelē minētie valdnieki patiešām eksistēja.

Dana tika izpostīta vairākas reizes un galu galā kļuva pamesta, taču tās vēsturiski un teoloģiski nozīmīgais statuss turpina fascinēt kā pētniekus, tā arī ticīgos.

Hazora: senā lielpilsēta liesmās

Hazora bija viena no ietekmīgākajām pilsētām Kanaānā. Bībelē tā aprakstīta kā spēcīga pilsētvalsts, ko izraēlieši iznīcināja pēc Jozuas pavēles. Mūsdienās arheoloģiskie izrakumi atklājuši plašas drupas, kas aptver vairāk nekā 200 hektārus, un tā tiek uzskatīta par lielāko Bībelē minēto pilsētu.

Pētnieki atklājuši zemes slāņus, kas liecina par spēcīgu ugunsgrēku 13. gadsimtā p.m.ē. – precīzi laikā, kad pēc Bībeles hronoloģijas norisinājušies Jozuas iekarojumi. Atrasti arī sabrukuši tempļi, nocietinājumi un sadedzinātas celtnes. Daži pētnieki uzskata, ka šie atklājumi saskan ar Svēto rakstu liecībām.

Hazora bijis svarīgs politiskais un reliģiskais centrs, līdz tā zaudējusi nozīmi pēc savas iznīcības. Raidījumā “Bībeles zudušās pilsētas” tiks atklāti arī līdz šim neredzēti artefakti, kas izgaismos pilsētas bagāto kultūru.

Šīlo: pirmā garīgā galvaspilsēta

Vēl pirms Jeruzalemes parādīšanās Bībeles stāstos, izraēlieši pielūdza Dievu Šīlo, kura vārdā bija nosaukta arī svētā pilsēta. Šīlo atradās kalnos, Efraima cilts teritorijā, un bija centrālā pielūgsmes vieta vairāk nekā 300 gadus. Tur tika glabāts Derības šķirsts, kurā atradās divas akmens plāksnes ar desmit Dieva rakstītiem baušļiem.

Pētnieki, veicot arheoloģiskos izrakumus kādreizējās pilsētas teritorijā, atraduši svētnīcas drupas un keramikas lauskas, kas datējamas ar dzelzs laikmeta sākumu. Turklāt atrastie pierādījumi liecina par pēkšņu pilsētas bojāeju ap 11. gadsimtu p.m.ē., kas saskan ar Bībeles vēstījumu par filistiešu iebrukumu.

Šīlo ir stāsts par ticības sākotnējiem centieniem un pielūgsmes praksi, ko mūsdienās palīdz izprast zinātne, tostarp arheoloģija.

Gecēra: Zālamana nocietinājums un ķēniņa meitas pūrs

Gecēra, viena no Kanaānas nozīmīgākajām senajām pilsētām, ir pieminēta vairākos Vecās Derības notikumos. Pēc tam, kad Ēģiptes faraons to bija iekarojis un nodedzinājis, Zālamans šo pilsētu nodeva pūrā savai meitai.

Arheoloģiskie izrakumi Izraēlā atklājuši masīvus nocietinājumus un Zālamana laika pils vārtus, kas uzbūvēti pēc identiskas shēmas kā tie, kas atrasti Hacorā un Megido. Šie līdzīgie arhitektūras risinājumi liecina par centralizētu valdību un stiprina uzskatu par Zālamana valstības eksistenci.

Lasiet arī: 

Latvijā uzstādīts zelta monētu un stieņu pārdošanas rekords

Zuši sarīko gaidāmā bērniņa dzimuma atklāšanas svētkus

Dita Lūriņa aizbraukusi no Latvijas, lai piepildītu sapni

«Galva nesvīst!» – Elīna Gluzunova atklāj, cik daudz parūku ir viņas kolekcijā

Renovējot kinoteātra Splendid Palace Mazo zāli, godinās Straumes panākumus

Eksperimentē jeb kā pārpalikumus virtuvē pārvērst Lieldienu olu krāsās