Foto: Pexels/Rafa Barros

Gadījumā, ja būtu jāuzlabo veselība, tikai 13% Latvijas iedzīvotāju pašiem būtu pietiekami lieli uzkrājumi, lai nebūtu jāaizņemas nauda, savukārt 35% respondentu pauda, ka būtu gatavi aizņemties naudu, ja būtu nepieciešama nauda veselības jautājumu risināšanai.

Vaicāti, ja būtu nepieciešami papildu līdzekļi, lai uzlabotu savu veselību, vai respondenti būtu gatavi aizņemties naudu, 35% gadījumu viņi pauda, ka jā, savukārt “nē” sacīja 33% iedzīvotāju. 13% norādīja, ka viņiem pašiem ir pietiekami lieli uzkrājumi, lai nebūtu jāaizņemas nauda, savukārt piektdaļa jeb 20% nespēja sniegt atbildi, noskaidrots finanšu pakalpojumu sniedzēja “IPF Digital Latvia” veiktajā iedzīvotāju aptaujā.

“Lai gan dati rāda, ka iedzīvotājiem ir uzkrājumi, samērā neliels skaits aptaujas dalībnieku norādīja, ka tie ir pietiekami, lai parūpētos par savu veselību. Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāji ir samērā neaizsargāti,” saka “IPF Digital Latvia” vadītājs Toms Vandāns.

Analizējot datus šķērsgriezumā, var secināt, ka nepieciešamības gadījumā aizņemties naudu biežāk ir gatavi cilvēku vecumā no 40 līdz 49 gadiem, kuri šo atbildi izvēlējās 44% gadījumu pretstatā vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuri vecumā no 50 līdz 74 gadiem, 28% sacīja, ka būtu gatavi aizņemties. Lai gan varētu šķist, ka lielāki uzkrājumi izveidoti cilvēkiem, kuri ir savā karjeras augstākajā attīstības posmā, tieši jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem biežāk jeb 19% gadījumu sacīja, ka viņiem ir pietiekami daudz pašu finansējuma, lai atrisinātu veselības problēmas pretstatā tiem, kuri ir vecumā no 40 līdz 59 gadiem, kuri tikai 11% atbildēja, ka uzkrājumi ir pietiekoši.

Lasiet arī:  Medijs: Bijušais bokseris Briedis uzsācis pašizdomātu «vitamīnu kampaņu» skolās

Lasiet arī:  Skaidro eksperts | Kāds ASV prezidenta vēlēšanu iznākums būtu visizdevīgākais ES ekonomikai