Ainārs Šlesers. Foto: Reinis Inkēns, Saeima/Flickr

“Protams, daudzi teiktu: “Jā, nomira cilvēki tāpēc, ka viņi saslima”. Bet vēl vairāk – iespējams, nomira tieši tie, kas vakcinējās, – no blaknēm, no citām problēmām, kas ļoti bieži pēc tam arī netika oficiāli atzītas, ka tās ir kaut kādas citas slimības, kas pēkšņi parādījās. Apskatieties, cik sportistu mira ar sirdskaitēm pēkšņi!” tā ceturtdien, 14. septembrī, debatēs Saeimā, kur skatīta Covid–19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma atcelšana, norādījis politiķis Ainārs Šlesers. 

“Jā, es arī esmu viens no tiem, kas nav vakcinējies. Es neesmu antivakseris, es ar to nelepojos, tā ir brīva izvēle. Mēs vienmēr esam iestājušies par brīvu vakcināciju,” uzsvēris Šlesers, piebilstot, ka šobrīd šī likuma atcelšana ir vitāli svarīga.

Politiķis kārtējo reizi nelaida garām iespēju izteikties par šo jautājumu, ko iepriekšējos gados vēlētāju piesaistīšanai aktīvi izmantojušas vairākas, tostarp, populistiskas partijas. “Mēs atceramies, kāds bija lokdauns, kā tika aizvērti veikali, kā nevarēja nopirkt bērnu ziemas drēbes, kādā veidā cilvēki nevarēja apmeklēt darbu, kā Saeima nedemokrātiski strādāja attālināti. Bija šeit viena deputāte, kurai tika liegts apmeklēt sēdes pat attālināti. Jūs iedomājieties, līdz kam nonāca, kā teikt, Saeima, – līdz absurdam: cilvēkam bija aizliegts piedalīties Saeimas sēdēs attālināti, sēdēt mājās pie datora un piedalīties. Un to noteica likums. Nu kas tas ir par likumu?!” izteicās Šlesers, gremdējoti4es atmiņās par “kovidlaiku”.

Otrdien, 5.septembrī, Ministru kabinets atbalstīja virzīt Saeimā izskatīšanai likumprojektu “Par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu”. Likumprojekts paredz vairākas Covid-19 izplatības pārvaldības likumā izmantotās normas, kuru pieņemšana un darbība ir pozitīvi ietekmējusi procesus sabiedrībā un attiecīgajā nozarē, piemēram, iespēja saņemt pakalpojumus un komunicēt ar valsts iestādēm attālināti, izmantojot e-rīkus, atstāt spēkā līdz pārejas posma beigām vai līdz brīdim, kad tās tiks integrētas attiecīgās nozares tiesību aktos.

Jau iepriekš vairākos normatīvajos aktos ir izdarīti grozījumi, piemēram, Izglītības likumā, Invaliditātes likumā, Administratīvā procesa likumā, Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā, mazinot administratīvo slogu iedzīvotājiem, saglabājot Likumā ietvertās normas.

Paredzēts arī turpmāk, piemēram, par visiem Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros reģistrējamajiem tiesību subjektiem un juridiskajiem faktiem informāciju iesniegt tikai elektroniski, vai sūtot pa pastu. Savukārt, ja likumā noteikts, ka personas paraksts uz Uzņēmumu reģistram iesniedzamā dokumenta (pieteikuma, pieteikumam pievienojama vai cita dokumenta) apliecināms notariāli, šī prasība tiek izpildīta, ja parakstu apliecinājis zvērināts notārs vai, ja dokuments sastādīts elektroniskā formā, tas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu.

Tiesas iesāktās lietas varēs turpināt skatīt klātienē, attālināti vai dalītā veidā (daļai lietas dalībnieku piedaloties klātienē, daļai attālināti) atbilstoši Covid-19 laika regulējumam. Savukārt turpmāk uzsāktajos tiesas procesos izvēle par atbilstošāko procesa veidu izdarāma, pamatojoties uz vispārīgo regulējumu, informē Tieslietu ministrija.

Lasiet arī: Par klimata un enerģētikas ministru virza politiķi, kurš savulaik bijis pret šādas ministrijas izveidi

Likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā nozaru ministriju vērtējumu par Likumā noteiktajām prasībām un Covid-19 infekcijas epidemioloģiskā apdraudējuma mazināšanos Latvijā un pasaulē, un tas pieejams TAP portālā. Likumprojekts paredz pārejas posmu līdz 2023.gada 31.decembrim.