Foto: Unplash.com

Ja gada pirmajās astoņās nedēļās Latvijā bija vērojama Covid-19 saslimstības uzlabošanās, saslimšanas gadījumi palika mazāk, tad pēdējās deviņas nedēļas, kopš marta sākuma, atkal vērojams gadījumu skaita pieaugums. 14 dienu kumulatīvais gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem pieaudzis un atbilst pagājušā gada decembra epidemioloģiskajai situācijai, kurā tika izsludināta ārkārtējā situācija medicīnā un valdība bija spiesta ieviest striktus drošības pasākumus, par situāciju Latvijā stāsta Slimību profilakses un kontroles centra vadītāja Ilze Arāja.

Pagājušajā nedēļā vidēji dienā atklāto gadījumu skaits – 612, bet 7.maijā Covid-19 pozitīvo skaits sasniedza pat 1 036 jaunatklāto gadījumu dienā.

Ir tomēr arī kāda laba ziņa – nedaudz samazinājies stacionēto pacientu skaits, kam nepieciešama stacionārā palīdzība, tomēr pieaug to slimnieku skaits, kuriem slimība noris smagā gaitā, tie ir 12,4% (nedēļu iepriekš 11,7%), informē SPKC.

Saslimstība visā Latvijā vienmērīga, nedaudz pacēlums vērojams Pierīgā, bet samazinājums Vidzemē. Pusaudžu vidū saslimstība atgriezusies gada sākuma līmenī, aizvadītajā nedēļā nedaudz samazinājums vecuma grupā 0-9 gadi, bet visās pārējās vecuma grupās saglabājas saslimstības rādītāji ar augošu tendenci gandrīz visās vecuma grupās, īpaši pusaudžu un sociālekonomisko iedzīvotāju vidū (vecuma grupās 20-59 gadi).

Arī Covid-19 infekcijas reproduktivitātes koeficents (R) pieaug, kas šobrīd sastāda 1,05 (nedēļu iepriekš 1,04), tas liecina joprojām par infekcijas slimības izplatības pieaugumu, pārkāpjot robežu “1”, kas neliecina par infekcijas slimības mazināšanos sabiedrībā, uzsver I. Arāja.

Atgādinājums ikvienam, ka Covid-19 profilakses pasākumi joprojām rūpīgi jāievēro:

– īpaši rūpīgi ievērot roku higiēnu,

– pareizi lietot sejas masku (nosedzot degunu un zodu),

– vēdināt telpas vairākas reizes dienā, ievērojot visus drošības pasākumus (pieskatot mazus bērnus), plaši atverot logus, lai svaigais gaiss pēc iespējas vairāk cirkulētu telpā. Īpaši aktuāli tas ir mājsaimniecībās, kur uzturās vairāki ģimenes locekļi, kā arī darbavietās un izglītības ietādēs, kur darba un mācību process notiek klātienē,

– iespēju robežās strādāt attālināti,

– nedoties uz darbu un publiskām vietām pat ar mazākajiem elpceļu saslimšanas simptomiem (piemēram, kakla sāpēm, nelielu klepu, paaugstinātu ķermeņa temperatūru).