Nedaudz lielāks nekā Latvijā reālais individuālais patēriņš uz vienu iedzīvotāju pagājušajā gadā bijis Igaunijā (71%), Slovēnijā un Polijā (abās valstīs 75%), Slovākijā un Grieķijā (abās valstīs 77%), Čehijā (78%), Maltā (81%), Portugālē (82%) un Lietuvā (86%).

Savukārt vislielākais AIC, kas izteikts PPS, pērn bija Luksemburgā (132%), Vācijā (122%), Austrijā (118%), Lielbritānijā (115%), kā arī Dānijā un Somijā (abās valstīs 114%).

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, kas izteikts PPS, 2016.gadā veidoja 65% no ES vidējā līmeņa. Mazāks šis rādītājs bijis tikai Bulgārijā (48%), kā arī Rumānijā un Horvātijā (abās valstīs 59%).

Nedaudz lielāks kā Latvijā IKP rādītājs, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, pagājušajā gadā bijis Grieķijā un Ungārijā (abās valstīs 67% no vidējā līmeņa blokā), Polijā (69%), Igaunijā (74%) un Lietuvā (75%).

Savukārt visaugstākais šis rādītājs bijis Luksemburgā, kur IKP uz vienu iedzīvotāju pagājušajā gadā bija 267% no vidējā līmeņa blokā, kam seko Īrija (177%), Nīderlande (128%) un Austrija (126%).

“Eurostat” norādīja, ka Luksemburgas augstais IKP rādītājs daļēji ir saistīts ar lielo ārvalstu darbinieku skaitu valstī, kas nozīmē, ka šie darbinieki sniedz ieguldījumu valsts IKP, bet netiek uzskatīti par iedzīvotājiem, rēķinot IKP uz vienu valsts iedzīvotāju.

Eirozonas 19 dalībvalstīs IKP uz vienu iedzīvotāju pērn bija 106% no ES vidējā, bet AIC uz vienu iedzīvotāju – 105%.

Datus par pirktspēju izmanto, lai lemtu, kuras ES valstis un reģioni var pretendēt uz kohēzijas fondu līdzekļiem. Lai saņemtu šādu atbalstu, reģiona IKP ir jābūt mazākam par 75% no ES reģionu vidējā līmeņa, kas tiek izteikts kā 100%

“Eurostat” aprēķina IKP un AIC uz vienu iedzīvotāju, izmantojot mākslīgu naudu PPS, kura izslēdz atšķirīgu valūtu kursu ietekmi.

Foto: iStock