Foto: Lauris Vīksne

Turpinot grāmatu sēriju par kultūrvēsturiski nozīmīgākajām Rīgas kapsētām, 10. decembrī Torņakalna baznīcas draudzes namā tika atvērta Dr. Jura Millera jaunā grāmata “Torņakalna kapi Rīgā”, kas ļauj ielūkoties mūsdienu Rīgas senākās kapsētas vēsturē.

Grāmatas atvēršanu apmeklēja aptuveni simts vēstures entuziastu un kapu kultūras interesentu. “Kapsētu kultūra ir viena no latviešu nācijas pamatiezīmēm – mums tā ir daudz izteiktāka, nekā citām nācijām. Iespējams, tieši tas ir iemesls lielajai interesei par grāmatām, kas veltītas kapsētu vēsturei,” saka tās autors Dr. philol. Juris Millers.

Darbs pie grāmatas sagatavošanas ilga pusotru gadu un tajā izmantoti dažādu Latvijas muzeju un arhīvu fondos atrastie materiāli, kas radikāli maina līdzšinējos priekšstatus par Torņakalna kapsētas dibināšanas laiku. Lai arī līdz šim par Torņakalna kapsētas dibināšanas laiku tika uzskatīts 1776. gads, veicot pētījumus Nacionālā kultūras mantojuma pārvades arhīvā, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, Latvijas Valsts vēstures arhīvā, kā arī citos arhīvos, tika atrastas ziņas par Torņakalna kapsētas eksistenci savā tagadējā vietā jau 14. gadsimtā, kas to padara par mūsdienu Rīgas teritorijā esošos senāko kapsētu.

Grāmatas atvēršanai sekoja neliela kopīga pastaiga pa Torņakalna kapsētu.

Padomju okupācijas laikā tai bija paredzēts līdzīgs liktenis, kā Lielajiem kapiem –  Torņakalna kapsētu bija paredzēts pārvērst par parku, saglabājot vien atsevišķus pieminekļus, taču šis plāns netika realizēts. Tomēr tas netraucēja nesodīti postīt šo kapsētu – demontēt pieminekļus, pārvedot tos uz citām kapsētām. Redzot, kā tiek postīta vēsturiskā Torņakalna kapsēta, tās apbedījumu fiksēšanu un pieminekļu uzmērojumus pagājušā gadsimta 70. gados veica vēstures entuziasti Smaida un Teodors Vankini, kuru vākums līdz ar fotogrāfijām mūsdienās atrodams Nacionālā kultūras mantojuma pārvades arhīvā un Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā. Tieši šīs kolekcijas kļuva par pamatu Jura Millera pētījumam par šo kapsētu. “Pētījuma gaitā bija daži unikāli atradumi – piemēram, Pieminekļu valdes darbinieki savulaik dažus Torņakalna kapsētas pieminekļus “pierakstīja” pavisam citām kapsētām, un tikai rūpīga fotogrāfiju analīze ļāva noteikt to patieso piederību,” stāsta pētījuma autors Juris Millers.

Jaunā grāmata “Torņakalna kapi Rīgā” turpina 2023. gadā aizsākto grāmatu sēriju par Rīgas kultūrvēsturiskajām kapsētām. Pērn tika izdota grāmata “Lielie kapi Rīgā”, kas jau kļuvusi par bibliotekāru retumu. Grāmatas “Torņakalna kapi Rīgā” izdošanu atbalstīja Rīgas dome un Valsts kultūrkapitāla fonds.

Grāmata “Torņakalna kapi Rīgā” ir Dr.philol. Jura Millera trešā zinātniskā monogrāfija. Tās recenzente Dr.philol. Janīna Kursīte saka: “Kapu vēsture atspoguļo sabiedrības izpratni par vēsturiskās atmiņas saglabāšanu. J. Millera norādījumi par tam vai citam kapu piemineklim dažādos laikos nodarītajiem postījumiem palīdz labāk saprast konkrētajā laikā proponēto ideoloģiju. Kapu uzrakstu valoda, kas pētījumā precīzi atspoguļota gan vizuālā, gan verbālā veidā, būs labs izziņas materiāls valodniekiem. Tajā redzama gan citu valodu ietekme, gan latviešu rakstības attīstība.”

Lasiet arī: 2025. gads kļūs par beigu sākumu – Vangas pareģojumi, kas uzdzen zosādu

Lasiet arī:  Pārsteigumi un brīnumi būs – Initas Dilānes astroloģiskā prognoze decembrim