Viņa norādīja, ka saistībā ar esošo situāciju NATO ir jāveic reformas organizācijas iekšienē, kas būtiski mainītu plānošanas sistēmas.

Tāpat Grībauskaite pauda pārliecību, ka sašķidrinātās gāzes termināļa (SGT), kas izvietots uz kuģa, izveide Klaipēdas ostā palīdzēs visām trim Baltijas valstīm samazināt atkarību no Krievijas gāzes piegādēm.

“Pēc kuģa iznomāšanas mums visiem ir samazinājušās gāzes cenas. Pēc [Krievijas valsts gāzes koncerna] “Gazprom” monopola likvidēšanas mēs esam ieguvuši ne tikai ekonomisko neatkarību, bet arī atbrīvojuši rokas politiskiem lēmumiem,” viņa uzsvēra.

Lietuvas prezidente intervijā “Postimees” arī pauda atbalstu Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas “Rail Baltica”, kas savienos Baltijas valstis ar Centrāleiropu, līguma ratifikācijai, lai gan reģiona valstu vidū šajā jautājumā nav pilnīgas vienprātības.

“Ja vienošanās netiks ratificēta, citas sabiedrotās valstis un Eiropas Komisija pateiks, ka, ja paši neesat spējīgi vienoties un virzīt savu projektu, kādēļ gan mums būtu tam jāpiešķir nauda,” norādīja Grībauskaite.

“Es uzskatu, ka lēmums par “Rail Baltica” būvniecību ir pieņemts. Ir svarīgi attīstīt transporta koridoru starp ziemeļiem un dienvidiem. Trim Baltijas valstīm ir jāparāda, ka tās spēj sadarboties,” viņa piebilda.

Grībauskaite vizītē Igaunijā uzturēsies 5.-6.jūnijā. Igaunijas prezidentes kancelejā informēja, ka vizītes laikā plānots runāt par reģionālo sadarbību, gada otrajā pusē gaidāmo Igaunijas prezidentūru Eiropas Savienībā, bloka nākotni, Austrumu partnerību, Lielbritānijas izstāšanos no bloka, kā arī migrāciju. Puses plāno apspriest arī ar NATO, drošības, enerģētikas un transporta politiku saistītus jautājumus.