Robežas – daudziem šī tēma ir nesaprotama. Pielaist vai nepielaist sev tuvumā – dažreiz grūti izlemt, īpaši, ja par to nav izrunāts bērnībā. Lai ieviestu nedaudz skaidrības šajā jautājumā, publicējam kādas mātes rakstu, kuras bērns sniedza visas atbildes, atnesot parastu mācību ilustrāciju ar shēmu.

Privātā telpa – pārsteidzoša lieta, ko bieži vien nespēj aprakstīt pat pieaugušie. Atzīsim, ka tēma ir arī sāpīga, jo standarta izglītības sistēma nepievērš tai uzmanību. Tomēr amerikāņu skolās pedagogi atraduši risinājumu: seksuālās izglītības nodarbībās bērniem tiek izsniegta shēma ar īsu aprakstu vecākiem.

Lūk, šāda vizuāla ilustrācija ar nosaukumu “Circles Of Relationships” ir domāta 5 -10 gadus veciem bērniem, un tā var palīdzēt novērst fizisko un psiholoģisko seksuālo uzmākšanos tikai tāpēc, ka bērnam būs priekšstati par to, kas ir pareizi un kas nē.

Tātad rozā – pirmais un galvenais draugu loks – mēs paši. Mūsu ķermenis pieder tikai mums, un tikai mēs varam lemt par to, kurš var tam tuvoties. Neviens nedrīkst to darīt bez atļaujas.  Ja kāds no pārējo grupu locekļiem liek mums justies diskomfortā ( nav svarīgi – vectēvs, kurš paņēma uz ceļiem vai tante, kura vēlas nobučot), mums nav jākautrējas pateikt “nē, man nepatīk”.

Tas ir mūsu ģimenes loks. Cieņa, uzticība un mīlestība – iemesli, pēc kādiem kritērijiem mēs izvēlamies šo loku. Tomēr ir jāatceras, ka pat ar tiem, kurus mēs mīlam, nedrīkst atslābst un ir jāsaprot attālums, kur beidzas komforta zona.

Tie ir no “ Far Away Hug “ loka. Cilvēki, kuri ir mūsu draugi un personas, ar kurām patīk pavadīt laiku. Draudzība ir ļoti svarīga, un tajā ietilpst daudz nepieciešamu lietu. Piemēram, kopējās spēles, sarunas, jautrība un draudzīgie apskāvieni. Draudzība vienmēr balstās uz uzticību. Un tādām lietām kā apskāvieni ir jābūt abpusējam lēmumam. Ir svarīgi saprast, ka ne vienmēr bērni no klases var būt tavi draugi. Un vecākiem vajadzētu runāt par to, pēc kādiem kritērijiem mēs nosakām draugus.

Pazīstamo loks (Wave Circle) var būt bērni no skolas autobusa, sporta nodarbībām, kaimiņi vai vecāku draugu bērni. Izrunājiet ar bērnu sociālo normu, dažādu paziņu tipus – atšķirību starp draugu un parastu paziņu. Distanci attiecībās, kas jāievēro gan vieniem, gan otriem.

Tie ir cilvēki, kuri var sniegt palīdzību nepieciešamajos gadījumos, bet tie nav draugi. Tie ir skolotāji, audzinātāji, policisti, ugunsdzēsēji, ārsti. Apspriediet ar bērnu, kādās situācijās pie kā ir jāmeklē palīdzība. Ir jāpasvītro, ka katram no šādiem cilvēkiem ir atšķirīga uniforma, apliecība un mērķis.

Mēs nepazīstam šos cilvēkus ( pat ja viņi apgalvo otrādāk). Ne visi nepazīstami cilvēki ir slikti, tomēr, ja nezinām viņus, nevaram noteikt, vai cilvēks ir labs vai slikts. Mēs neuzticamies tiem, kas nav paziņas.  Mēs ar viņiem nerunājam. Nekad, nekad neejam nekur ar viņiem. Mēs neņemam konfektes un neejam “meklēt sunīti”, jo pieaugušajiem nekad nav jālūdz palīdzība bērniem.

Avots