Pērn kopumā reģistrēti 365 jauni HIV inficēšanās gadījumi, kas ir mazāk nekā 2015.gadā, kad tika reģistrēti 393, liecina jaunākie Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati.

Līdzīgi samazinājums vērojams arī AIDS statistikā, kur pērn reģistrēti 103 jauni gadījumi, kas ir par 30 mazāk nekā gadu iepriekš.

Kā aģentūru BNS informēja Baltijas HIV asociācijas valdes priekšsēdētāja Inga Upmace, speciālisti kritumu saista nevis ar infekcijas samazināšanos, bet ar laikus neveiktu diagnostiku un sarukušo iedzīvotāju skaitu Latvijā.

Vienlaikus dubultojies gadījumu skaits, kad māte nodevusi infekciju savam bērnam, jo pērn tika reģistrēti seši gadījumi, savukārt gadu iepriekš – trīs. Pēc Upmaces paustā, kauna traips Latvijai ir fakts, ka pērn dubultojies HIV inficēto jaundzimušo skaits, turklāt šie gadījumi neesot analizēti un izmeklēti, kam ar steigu būtu jānotiek.

Pērn pieaudzis arī nenoskaidrotos apstākļos iegūto HIV gadījumu skaits, kas bijis 135, salīdzinot ar 119 gadījumiem 2015.gadā.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Infektoloģijas centra infektoloģe Inga Ažiņa norāda, ka pieaugums neizskaidrotā ceļā iegūto gadījumu segmentā skaidrojams ar to, ka cilvēki nevēlas atklāt savu seksuālo orientāciju, atzīt kontaktus ārpus esošajām attiecībām, kā arī faktu, ka ir bijusi pieredze narkotiku lietošanā. “Šobrīd tiešām redzam jauna tipa pacientus – ar labu izglītību, darbu, sociālo statusu – HIV pozitīva pacienta profils tiešām mainās. Cilvēkiem grūti pieņemt faktu, kas noticis. Ir jāatzīstas, bet slēpties ir vieglāk. Taču mēs, ārsti, neesam policisti,” piebilst Ažiņa.

Kopumā samazinājies narkotiku un homoseksuālu kontaktu ceļā iegūtais HIV gadījumu skaits. Galvenais infekcijas izplatības ceļš joprojām ir heteroseksuāls. Dati liecina, ka pieaudzis jaunu inficēšanās gadījumu skaits sieviešu vidū. Pērn inficējušās 135 sievietes un 230 vīrieši.

Jaunatklāto gadījumu skaits Rīgā ir samazinājies – ja pērn tika reģistrēti 206 gadījumi, tad 2015.gadā – 257. Iedzīvotāju skaita samazinājuma dēļ Rīgā katrs 150.iedzīvotājs ir inficēts ar HIV, iepriekš – katrs 200.

Tāpat palielinājies jaunatklāto inficēšanās gadījumu skaits visos reģionos – Vidzemē, Kurzemē, Zemgalē un Latgalē. “To varētu skaidrot ar izglītošanas darbu, ko esam veikuši reģionos, lasot lekcijas par HIV/AIDS lauku ģimenes ārstiem, kuri ieinteresēti atjaunot savas zināšanas. Acīmredzot arī ģimenes ārsti biežāk piedāvājuši saviem pacientiem veikt testu,” skaidro Ažiņa.

Pēc Upmaces paustā, 2016.gada nogalē vairāku nevalstisko organizāciju (NVO) aktivitāšu rezultātā sabiedrība tika informēta par HIV, turklāt sabiedrības atsaucība bija augsta, tāpēc aktīvas informēšanas apstākļos testēšanas rādītāji pieauga par 15%. SPKC dati arī liecina, ka kampaņas laikā dubultojies jaunatklāto HIV gadījumu skaits – ja pērn gada pirmajos astoņos mēnešos tika fiksēti vidēji 24 jauni HIV gadījumi mēnesī, tad kampaņas laikā – ik mēnesi 42.

Atbalsta grupas inficētajiem ar HIV, kā arī AIDS slimniekiem “Agihas” valdes priekšsēdētājs Andris Veiķenieks pauž, ka Latvijā HIV pozitīvo pacientu psihoemocionālo problēmu risinājumam netiek pievērsta nekāda uzmanība. “HIV inficēto stāvoklis Latvijā ir neapskaužams, un šai grupai domāto pakalpojumu grozs ir faktiski tukšs,” uzsver Veiķenieks.

Tāpat viņš norāda, ka Latvijā nav pat normatīva dokumenta, kur būtu skaidri definētas prioritātes HIV jomā. Ilgāka vilcināšanās HIV pacientu terapijas uzlabošanā būtu “kliedzoša tuvredzība un kārtējā Latvijas starptautiskā izgāšanās”, norāda Veiķenieks.

Pēc viņa paustā, pagājušā gada nogalē NVO veidotās kampaņas “#Reizi gadā” un “Es zinu! Vai Tu zini?” pierādījušas, ka, aktīvi, mērķtiecīgi un jēgpilni informējot līdzpilsoņus, ir veicināta iedzīvotāju vēlme veikt HIV testus. Taču NVO ierobežotie finanšu resursi nevar nodrošināt ilglaicīgu sabiedrības izglītošanas programmu bez pamanāma valsts atbalsta.

Pēc asociācijas rīcībā esošajiem datiem, Latvija ieņem 2.vietu Eiropas Savienībā (ES) pēc jaunatklāto HIV gadījumu skaita uz 100 000 iedzīvotāju, kā arī 1.vietu ES pēc jaunatklāto AIDS gadījumu skaita. Kopš brīža, kad Latvijā tika reģistrēts pirmais HIV pacients, kopumā reģistrēti 6972 HIV pozitīvi cilvēki – no tiem 1712 jau miruši, bet 5260 turpina dzīvot, no kuriem apmēram 35% saņem ārstēšanu.

Pasaules Veselības organizācijas aplēses liecina, ka patiesais inficēto skaits Latvijā varētu būt vismaz divas reizes lielāks.