Noslēdzies Eiropas Savienības (ES) fondu 2007.-2013.gada plānošanas periods, aģentūru BNS informēja Finanšu ministrijā (FM).

FM un Valsts kase šodien Eiropas Komisijā iesniedza attiecīgu noslēguma dokumentu, tādējādi šodien oficiāli tiek slēgts ES fondu 2007.-2013.gada plānošanas periods.

Kopumā tautsaimniecībā investēti 4,5 miljardi eiro no Kohēzijas politikas ES fondiem – Eiropas Sociālā fonda, Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda. Vienlaikus šodien tiek slēgts Eiropas lauksaimniecības garantiju fonda, Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Eiropas Zivsaimniecības fonda 2007.-2013.gada plānošanas periods, kura ietvaros lauksaimniecībā un zivsaimniecībā tika ieguldīti 2,9 miljardi eiro.

Ar pieejamo ES finansējuma atbalstu ir izbūvēts un rekonstruēts 991 kilometrs autoceļu un izbūvēti 52 kilometri dzelzceļa, 382 848 iedzīvotājiem radīta iespēja pieslēgties ūdensvadam, 1291 uzņēmums saņēmis atbalstu biznesa inkubatoros, 72 876 jauniešu saņēmuši stipendiju profesijas apguvei, nodarbinātību veicinošo pasākumu ietvaros atbalstu saņēmuši vairāk nekā pusmiljons iedzīvotāju.

2006.-2015.gadā ekonomiski aktīvo komersantu skaits ir audzis no 22 līdz 48 uz 1000 iedzīvotājiem. Tāpat ir atbalstīta 492 ģimenes ārstu prakšu infrastruktūras attīstība, paaugstināta energoefektivitāte 741 daudzdzīvokļu ēkā, izveidoti daudzfunkcionālie centri Liepājā, Cēsīs un Rēzeknē.

FM norādīja, ka ES fondu finansējums ir viens no būtiskākajiem investīciju avotiem valsts ekonomikā, kas līdz šim mazināja un amortizēja ekonomikas lejupslīdi krīzes laikā, kā arī stimulēja nodarbinātības un finanšu aktivitāti pēc krīzes periodā, tādējādi pozitīvi ietekmējot tautsaimniecības izaugsmi kopumā. 2009.gadā iekšzemes kopprodukta (IKP) samazinājums par 14,3%, būtu vēl par aptuveni pus procentpunktu lielāks.

Palielinoties ES fondu investīciju plūsmai, pozitīvais devums IKP pieaugumā, sākot no 2011.gada, pārsniedza vienu procentpunktu. Latvijas ekonomika atgriezās pie izaugsmes 2010.gada beigās, savukārt 2011. un 2012.gadā reālais IKP pieauga attiecīgi par 6,4% un 4%, uzrādot vienu no straujākajiem pieaugumiem starp visām ES dalībvalstīm. Laika periodā no 2007. līdz 2013.gadam ES fondu devums reālā IKP pieaugumā vidēji bija aptuveni 0,9 procentpunkti.

Attiecībā uz 2007.-2013.gada plānošanas perioda projektiem, kuriem ir sniegta iespēja sasniegt mērķi un funkcionalitāti pagarinātā termiņā ne vēlāk kā līdz 2019.gada 31.martam, lai nodrošinātu investīciju projektu ilgtspēju, arī pēc perioda noslēguma tiks turpināta pastiprināta un koordinēta uzraudzība.

Kā iepriekš ziņots, Eiropas Komisija ir devusi iespēju Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas A korpusa otrās kārtas būvniecības projekta un infrastruktūras attīstības Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra projektu pabeigšanu un mērķu sasniegšanu nodrošināt ne vēlāk kā līdz 2019.gada 31.martam. Saskaņā ar Rīgas pilsētas būvvaldes aktu Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas A korpusa pirmā kārta ir pieņemta ekspluatācijā.

Tāpat Eiropas Komisija ir apstiprinājusi iespēju 2007.-2013.gada plānošanas periodā iesākto Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas projektu pabeigt 2014.-2020.gada plānošanas perioda ietvaros. Tiek plānots, ka 2017.gada vidū varētu tikt noslēgts līgums par sanācijas darbu veikšanu.