Saeima šodien konceptuāli atbalstīja grozījumus Kredītu reģistra likumā, kas paredz palielināt Kredītu reģistrā iekļaujamo ziņu apjomu.

Finanšu ministrijā skaidroja, ka likuma grozījumi izstrādāti, lai nodrošinātu Eiropas Centrālās bankas regulas par kredītu un kredītriska mikrodatu vākšanu prasību izpildi un pilnveidotu Kredītu reģistru kā informācijas avotu personu kredītspējas vērtēšanai. Minēto mērķu sasniegšanai paredzēts paplašināt Kredītu reģistrā iekļaujamo ziņu apjomu un Kredītu reģistrā iekļauto ziņu izmantošanas apjomu.

Lai nodrošinātu, ka vienas un tās pašas ziņas par saistībām, kas izriet no galvojumiem jeb garantijām, Kredītu reģistrā netiek iekļautas divkārši, likumprojektā paredzēta speciāla kārtība šo ziņu iekļaušanai Kredītu reģistrā, proti, Kredītu reģistra dalībnieks, kas sniedz galvojumu, attiecīgās ziņas iekļauj Kredītu reģistrā tikai tad, ja ar šo galvojumu Kredītu reģistra dalībnieks nav uzņēmies pienākumu atbildēt par klienta parādu pret citu Kredītu reģistra dalībnieku, kas šai personai sniedzis citu finanšu pakalpojumu ar kredītrisku.

Lai nodrošinātu, ka personas kredītspējas vērtēšanas vajadzībām Kredītu reģistra dalībnieki iegūst arī ziņas par personas saistībām pret Valsts kasi, savukārt Valsts kase – par personas saistībām pret Kredītu reģistra dalībniekiem, likumprojektā paredzēts, ka no 2018.gada 1.oktobra Valsts kase uzsāks līdzdalību Kredītu reģistrā. Valsts kase Kredītu reģistrā iekļaus ziņas tikai par juridiskajām personām.

Savukārt attiecībā uz Kredītu reģistrā iekļauto ziņu pieprasīšanu likumprojektā paredzēts, ka Valsts kase tāpat kā Kredītu reģistra dalībnieki varēs pieprasīt Kredītu reģistrā iekļautās ziņas arī par fiziskajām personām, kuras Kredītu reģistra likumā paredzētajos gadījumos būs saistītas ar personu, kurai Valsts kase sniedz finanšu pakalpojumu ar kredītrisku, vai kurām Valsts kase sniegs finanšu pakalpojumu ar kredītrisku ar citu Kredītu reģistra dalībnieku starpniecību, piemēram, valsts galvojums studiju kredītam.

Lai samazinātu Kredītu reģistrā glabājamo personas datu apjomu un mazinātu administratīvās izmaksas, likumprojektā paredzēts samazināt Kredītu reģistrā iekļauto ziņu par klientu, klienta galvinieku un to saistībām glabāšanas termiņu no 15 gadiem uz desmit gadiem pēc klienta vai klienta galvinieka saistību izbeigšanās dienas.

Plānots, ka likuma grozījumi stāsies spēkā 2018.gada 1.aprīlī.

2016.gada 31.decembrī bija 98 Kredītu reģistra dalībnieki, no tiem 16 Latvijā reģistrētas kredītiestādes, septiņas ārvalstīs reģistrētas kredītiestādes, kas Latvijā atvērušas filiāli, 34 komersanti, kuriem ir ciešas attiecības ar Latvijā reģistrētu kredītiestādi vai tai līdzvērtīgu citā valstī reģistrētu komersantu, 34 kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības, seši Latvijā reģistrēti komersanti, kuriem ir tiesības veikt apdrošināšanu, un tam līdzvērtīgi citā valstī reģistrēti komersanti, kuri Latvijā atvēruši filiāli un viena attīstības finanšu institūcija, kā arī septiņi Kredītu reģistra dalībnieki ar ierobežotu statusu.

Pienākums iekļaut Kredītu reģistrā ziņas par galvošanas pakalpojumiem būs saistošs visiem Kredītu reģistra dalībniekiem, tomēr praksē šādus pakalpojumus pamatā sniedz kredītiestādes un apdrošināšanas sabiedrības, līdz ar to konkrētais pienākums tieši attieksies uz šīm Kredītu reģistra dalībnieku kategorijām. Valsts kase uzsāks līdzdalību Kredītu reģistrā, iekļaujot ziņas par saviem klientiem, klienta galviniekiem, viņu saistībām un šo saistību pārkāpumiem.