Edvards Smiltēns. Foto: Reinis Inkēns/Saeima/Flickr

No parlamenta priekšgājējiem varam mācīties to, cik svarīgi ir nepazaudēt skaidrību par lielo mērķi, kas jāsasniedz, un nepazust ikdienas sīkumos. Pirms simts gadiem mūsu priekšteči šajā namā nosprauda sev mērķi – celt brīvu un demokrātisku Latviju – un izvēlējās iet parlamentārisma ceļu. Grūtu, sarežģītu, līkumainu un stāvu, bet tomēr vienīgo pareizo ceļu. Ceļu, kas lielā mērā noteicis, kādi esam mēs, kāda ir mūsu valsts tagad un kāda tā būs pēc simts gadiem, sacīja Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns, pirmdien, 7.novembrī, Latvijas Republikas 1.Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 100.gadadienai veltītajā parlamenta svinīgajā sēdē.

“Par demokrātiju, tās nozīmi un vērtību mums īpaši svarīgi atcerēties tieši šajos laikos, kad redzam, cik milzīgu postu pasaulei nodara autoritāri režīmi,” pauda Saeimas priekšsēdētājs, atzīmējot, ka vēsture apliecina – demokrātija spēj pasargāt valstis un nācijas no ieskriešanas tādos galējību vai kļūdainu izvēļu purvos, no kuriem izkļūt ārā reizumis vairs nav iespējams.

Smiltēns akcentēja, ka Latvijas Saeimā dažādos sasaukumos strādājuši teju 1 000 deputātu – dažādi savos uzskatos un pārliecībās, pārstāvot dažādus vēlētājus, un visi kopā veidojot cieši saaustu, daudzkrāsainu un daudzslāņainu politisku audumu, kas vienlaikus atspoguļo Latvijas sabiedrību, gan arī to veido, ietekmē un rada tās nākotni.

“Katram laikmetam un mūsu valsts attīstības posmam bijušas savas grūtības un izaicinājumi. Mēs esam stipri, un mēs esam atbildīgi tādēļ, ka mums sava valsts ir jāsargā katru dienu,” sacīja Saeimas priekšsēdētājs, atzīmējot, ka joprojām lielākos izaicinājumus Latvijai sagādā Krievijas politiskais režīms, informē Saeimas Preses dienests.

“Šodienas Krievijas karš Ukrainā, Krievijas kara noziegumi Ukrainā, genocīds, terorisms pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, cerams, beidzot visiem pasaulē ir atvēris acis, liekot saprast, kas patiesībā ir Krievijas režīms. Šobrīd no Krievijas veļas impēriskas tumsas vāli, kuriem pretī var stāties tikai visas brīvās un demokrātiskās pasaules vienotības un solidaritātes mūris. Latvijai un Baltijas reģionam kopā ar Ukrainu šai ziņā ir īpaša misija, atbalstot ukraiņu tautu un neļaujot pasaulei iestigt pelēkajā kompromisu zonā,” sacīja Smiltēns.

Lasiet arī: Kļičko: Kijivas iedzīvotājiem jābūt gataviem pamest pilsētu

“Saeima nekad nav gatava. Tā vienmēr turpina augt un attīstīties. Tā nekad nav bijusi atrauta no sabiedrībā notiekošiem procesiem, partiju sistēmas un pilsoņu aktivitātes. Dažādi laiki, bet viena un tā pati doma, kas dzīvo un attīstās, neskatoties uz grūtībām, kas jāpārvar, doma par tautas varu, par tiesībām uz savu viedokli, idejām un pārliecību,” uzsvēra Saeimas priekšsēdētājs, paužot pārliecību, ka 14.Saeimas sasaukums veltīs sevi darbam, lai stiprinātu Latvijas demokrātiju, vairotu sabiedrības uzticību un iesaisti. “Cieņa mums jānopelna pašiem. Gan ar saprātīgiem, taisnīgiem un saprotamiem lēmumiem, gan ar cieņu pret vēlētāju, Latvijas pilsoni, gan ar cieņu citam pret citu Saeimā,” sacīja Smiltēns.

Pirms Saeimas svinīgās sēdes parlamentā norisinājās pasākums “Latvijas parlamentārisms Saeimas simtgadē”, kurā notika priekšlasījumi un ekspertu diskusija. Pasākumu atklājot, Smiltēns atzīmēja, ka pirms simts gadiem tieši šajā namā tika formulētas trīs Latvijai tik būtiskās vērtības – brīvība, neatkarība, demokrātija – vērtības, kuras mums ikvienam katru dienu ir pienākums aizstāvēt. Pasākumā priekšlasījumus sniedza Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docents Jānis Pleps, Saeimas Juridiskā biroja vecākais juridiskais padomnieks Edvīns Danovskis un Satversmes tiesas tiesnesis, bijušais Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš.

Pirms simts gadiem, 1922.gada 7.novembrī, pulksten 12.00 Jēkaba ielas namā uz savu pirmo sēdi pulcējās Latvijas Republikas Saeima. Līdz ar 1.Saeimas sanākšanu spēkā stājās arī Latvijas valsts pamatlikums – Satversme.