Foto: Pixabay

Pārtikas cenu kāpums ir jāaptur, un viens no veidiem, kā to varētu panākt, ir slēgt lielveikalu durvis svētdienās, šādu rīcības plānu gatavo Zemkopības ministrija, atsaucoties uz Latvijas Televīziju, ziņo lsm.

Tas mudināšot uz lielāku zemākās cenas cīņu darbdienās un svētdienās ļaus nopelnīt mazajiem, vietējiem uzņēmumiem, uzskata zemkopības ministrs Didzis Šmits.

Pārtikas cenas aug, un, salīdzinot ar pagājušo gadu, kāpums pārsniedz jau 20%. Pēdējos mēnešos cenas turpina kāpt, lai gan tirgus pētnieki bija paredzējuši kritumu.

Risinājumu meklē Zemkopības ministrija, un tās piedāvājums ir aizliegt lielo veikalu darbību svētdienās. Ministra vērtējumā tas mudinās uz lielāku konkurenci par zemāko cenu darbdienās un brīvdienās ļaus nopelnīt mazajiem tirgotājiem. Ministrija likumprojektu ir jau gandrīz pabeigusi.

Ja lielveikali svētdienās nestrādātu, “svētdiena būtu atstāta maziem tirgiem, lai lielais mazumtirgotājs pie sevis dabūtu klientu sestdienā” ar zemākām cenām, ieceri pamatoja ministrs.

Tagad vien jautājums, vai to virzīs tagad, līdz Jāņiem, vai pēc Saeimas atvaļinājuma – rudenī.

Šā gada aprīlī, salīdzinot ar 2022. gada aprīli, vidējais patēriņa cenu līmenis Latvijā palielinājās par 15,1%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa pieaugumu 2023. gada aprīlī, salīdzinot ar 2022. gada aprīli, bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (5,8 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (5,3 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (0,8 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (0,7 procentpunkti).

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 20,2%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+38,8%), konditorejas izstrādājumiem (+23,3%), miltiem un citiem graudaugiem (+15,9%). Dārgāka bija žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+21,8%), mājputnu gaļa (+20,0%), gaļas izstrādājumi (+18,2%). Cenas pieauga sieram un biezpienam (+15,9%), olām (+28,0%), piena produktiem (+12,0%). Gada laikā cenas kāpa svaigiem dārzeņiem (+24,6%), kafijai (+24,6%), svaigiem augļiem (+14,4%), cukuram (+63,9%), saldējumam (+26,5%) un šokolādei (+21,2%).

Lasiet arī: Vāc parakstus par hokejistu apbalvošanu ar Triju zvaigžņu ordeni

Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis pieauga par 8,1%. Alkoholisko dzērienu cenas kāpa par 8,3%, sadārdzinoties alum, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un vīnam. Tabakas izstrādājumiem gada laikā cenas palielinājās vidēji par 7,8%.