Foto: Pexels/Nathan Cowley

Aizvadītais 2024. gads bija globāli siltākais novērojumu vēsturē, šā gada 10. janvārī apstiprinājusi Pasaules Meteoroloģijas Organizācija (PMO), pamatojoties uz sešām starptautiskām datu kopām. Katrs no pēdējiem desmit gadiem ir kļuvis par vienu no desmit siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē, veidojot ārkārtēju secīgu desmit gadu kopumu ar rekordaugstām gaisa temperatūrām,  vēsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Pasaules vidējā piezemes gaisa temperatūra 2024. gadā bija 1,55 grādu (± 0,13 grādi) virs pirmsindustriālā perioda (1850.–1900. gads) vidējās, balstoties uz PMO apkopoto sešu datu kopu analīzes. Tas nozīmē, ka mēs tikko piedzīvojām pirmo kalendāro gadu ar globālo vidējo gaisa temperatūru vairāk nekā 1,5 grādi virs 1850.–1900. gada vidējās.

Atsevišķā pētījumā, kas publicēts ”Advances in Atmospheric Sciences”, tika noskaidrots, ka okeānu sasilšana 2024. gadā spēlēja galveno lomu rekordaugstajās gaisa temperatūrās. Okeāns ir sasniedzis augstāko temperatūru novērojumu vēsturē ne tikai tā virsmā, bet visā 2000 m virsējā slānī, pamatojoties uz pētījumu, ko vadīja profesors Lijings Čengs sadarbībā ar Atmosfēras fizikas institūtu Ķīniešu Zinātnes akadēmijā. Pētījumā piedalījās 54 zinātnieku komanda no kopā septiņām dažādām valstīm un 31 institūta.

Aptuveni 90% no liekā siltuma, kas rodas globālās sasilšanas rezultātā, uzglabājas okeānā, padarot ūdenī uzkrāto siltumu par kritisku klimata pārmaiņu rādītāju. No 2023. līdz 2024. gadam okeāna globālajā virsējā 2000 m slānī uzglabātā siltuma daudzums pieauga par 16 zetadžouliem (1021 džouli), kas pielīdzināms aptuveni 140 kopējā pasaulē saražotās elektrības daudzumiem 2023. gadā, balstoties uz Atmosfēras fizikas institūta datiem.

Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs aicināja šogad valdības veidot jaunus nacionālos klimata rīcības plānus, lai ierobežotu ilgtermiņa globālās temperatūras pieaugumu līdz 1,5 grādam un atbalstītu apdraudēto norunu, kurai ir postoša klimata ietekme.

Viens vai vairāki atsevišķi gadi ar vidējo temperatūru virs 1,5 grādiem nenozīmē, ka vairs nav sasniedzams mērķis “noturēt globālās vidējās temperatūras pieaugumu ievērojami zem 2,0 grādu novirzes no pirmsindustriālā līmeņa, apzinoties, ka tas ievērojami samazinātu klimata pārmaiņu riskus un negatīvās sekas”, kā tas ir minēts Parīzes nolīgumā. Pieaugums apraksta ilggadīgu periodu, kas parasti nozīmē desmitgades vai pat ilgāk, kaut arī nolīgumā tas nav specifiski definēts.

Īstermiņa temperatūru pīķus ilgtermiņa sasilšanas kontekstā var izraisīt dabiski procesi kā El Niño, kas pēdējo reizi norisinājās no 2023. gada vidus līdz 2024. gada maijam.

Jāpiebilst, ka arī Latvijā 2024. gads kopā ar 2020. gadu kļuva par siltāko novērojumu vēsturē.

Lasiet arī:

VIDEO | Pirmo reizi angļu valodā – Emilija piesaka savu Supernovas dziesmu

Izaicinājumi un planētu spriedze – astroloģiskā prognoze janvārim

Straume kļūst par pirmo Latvijas filmu, kas jebkad izpelnījusies Britu Kinoakadēmijas nomināciju