Publicitātes foto

Ziemassvētku gaidīšanas laiks nav iedomājams bez klasiskajām ģimenes filmām, kuras rada svētku noskaņu, taču līdzīgas sajūtas spēj uzburt arī citas filmas, kuru darbība nav tieši saistīta ar Ziemassvētkiem.

Par pirmo Ziemassvētku filmu kino vēsturē tiek uzskatīta 1898. gadā iznākusī vienu minūti garā mēmā spēlfilma “Santa Klauss” (“Santa Claus”). Kā var noprast pēc filmas nosaukuma, tās sižeta centrā ir Ziemassvētku vecītis, kurš svētku vakarā apciemo kādu māju un tās iemītniekus, vēsta straumēšanas platforma “Disney+”.

Šī filma izceļas ar tam laikam novatoriskiem tehniskajiem paņēmieniem, piemēram, paralēlo darbību un dubultās ekspozīcijas tehniku, tāpēc pelnīti tiek uzskatīta par vienu no vizuāli un konceptuāli izsmalcinātākajiem tā laika britu kino darbiem.

Savukārt 1946. gadā tapušo kinolenti “Šī brīnišķīgā dzīve” (“It’s a Wonderful Life”) Amerikas Kinoinstitūts ierindoja starp 100 labākajām ASV filmām, tāpat tā ieņem pirmo vietu institūta iedvesmojošāko filmu sarakstā.

Protams, 1990. gadu bērniem, un nu jau arī viņu bērniem, Ziemassvētki nav iedomājami bez Makkalisteru ģimenes un viņu atvases Kevina, kurš palicis viens pats mājās pēc tam, kad visa kuplā ģimene bez viņa aizlidoja uz Parīzi. Interesanti, ka filmas scenārijs tapis nieka deviņās dienās. “Viens pats mājās” (“Home Alone”) joprojām ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām komēdijām – tā nopelnīja 285,7 miljonus ASV dolāru, kas šodienas izteiksmē būtu vairāk nekā 500 miljoni (475 miljoni eiro).

Lūk, arī netipisko Ziemassvētku filmu izlase:

“Zvaniņš skan”: Švarcenegers izmisīgos dāvanas meklējumos

“Zvaniņš skan” (“Jingle All the Way”) ir 1996. gada amerikāņu komēdija, kurā vienu no galvenajiem varoņiem atveido Arnolds Švarcenegers. Filma stāsta par diviem tēviem, kuri Ziemassvētku vakarā savā starpā cīnās, lai iegūtu saviem dēliem Ziemassvētku dāvanu, kas visos veikalos ir izpirkta.

Filma nopelnīja 129,8 miljonus ASV dolāru (vairāk nekā 122 miljonus eiro) un saņēma visai negatīvas kritiķu atsauksmes, lai gan humors, kā arī Švarcenegera un otras galvenās lomas atveidotāja Deivida Atkinsa jeb Sinbada aktierspēle tika slavēta. Filmu vērtēšanas tīmekļa vietnē “Rotten Tomatoes” filmai ir 20 % vērtējums. 2014. gadā tai tapa turpinājums – “Zvaniņš skan 2” (“Jingle All the Way 2”), kura darbība arī notiek Ziemassvētkos.

“Cietais rieksts”: Brūss Viliss Ziemassvētkos glābj ķīlnieku

“Cietais rieksts” (“Die Hard”) ir 1988. gada ASV spraiga sižeta filma pēc Roderika Torpa (1936–1999) 1979. gada romāna “Nothing Lasts Forever”. Tā vēsta par Ņujorkas policistu Džonu Makleinu, kuru atveido Brūss Viliss, un ir pirmā no piecām filmām “Cietā rieksta” franšīzē.

Darbība noris Ziemassvētku vakarā kādā debesskrāpī Losandželosā. Tur policija cenšas apturēt profesionālu noziedznieku grupējumu, kas sagrābis vairākus ķīlniekus, tostarp Makleina sievu Holliju.

Mūsdienās “Cietais rieksts” tiek uzskatīts par vienu no visu laiku labākajām spraiga sižeta filmām. Vairākos topos tā ir iekļauta kā viena no desmit labākajām Ziemassvētku filmām. Filmu savulaik nominēja Amerikas Kinoakadēmijas balvai “Oskars” četrās nominācijās.

“Murgs pirms Ziemassvētkiem”: Bērtona tēli atklāj Ziemassvētkus

Lai gan leļļu filma “Murgs pirms Ziemassvētkiem” (“The Nightmare Before Christmas”) ar režisora Tima Bērtona iztēlē radītajiem tēliem bieži tiek asociēta ar citiem svētkiem – Halovīnu –, tā vienlaikus ir arī īsts Ziemassvētku stāsts. Galvenais varonis Halovīna pilsētas ķirbju karalis vārdā Džeks Skelingtons atklāj Ziemassvētku pasauli un mēģina svinēt šos svētkus, tiesa gan, pats savā interpretācijā.

Jāatzīmē, kā šī stilīgā filma, kas tapusi pēc viena no agrīnajiem Tima Bērtona dzejoļiem, sākumā plašu popularitāti neguva. Panākumi un atzinība sekoja pēc tam, kad tā tika izdota videokasetes formātā. Bieži tiek kļūdaini uzskatīts, ka Bērtons ir šīs leļļu filmas režisors, taču tās režisors ir Henrijs Seliks.

“Dzelzs Vīrs 3”: Tonijs Stārks Ziemassvētkos risina problēmas

“Marvel” studijas filma “Dzelzs Vīrs 3” (“Iron Man 3”), kas arī ir skatāma “Disney+” straumēšanas platformā, var tikt pieskaitīta pie netipiskajām Ziemassvētku filmām, lai gan tās notikumi risinās tieši gada baltākajos svētkos.

Tiesa gan, Ziemassvētku tēma vairāk tiek izmantota kā notikumu fons. Pati filma galvenokārt rāda, kā Tonijs Stārks, kurš nakts melnumā mēdz kļūt par neuzveicamo Dzelzs vīru, risina savas problēmas Ziemassvētku gaisotnē, proti, cīnās pret starptautiskas teroristu organizācijas līderi Mandarīnu.

Filma ar Robertu Dauniju jaunāko galvenajā lomā un ar 1,2 miljardu ASV dolāru (vairāk nekā miljarda eiro) lieliem ieņēmumiem kļuva par 2013. gada visvairāk nopelnījušo filmu.

“Ledus sirds”: sirsnīga animācijas filma, kas neapnīk

Filmas “Ledus sirds” (“Frozen”) sižeta pamatā ir dāņu rakstnieka Hansa Kristiana Andersena (1805–1875) klasiskā pasaka “Sniega karaliene” (“The Snow Queen”). Tas ir stāsts par meiteni, kura dodas ceļā kopā ar kalnieti meklēt savu māsu Sniega karalieni.

Savas balsis animācijas filmas personāžiem dāvājuši aktieri Kristena Bela, Idina Menzela, Džonatans Grofs, Džošs Gads, Santino Fontana un citi. Savukārt latviešu valodā “Ledus sirdi” ieskaņoja Beāte Zviedre, Jolanta Strikaite, Uldis Siliņš, Dons, Juris Jope un Pēteris Liepiņš.

Jāpiebilst, ka 2014. gadā “Ledus sirds” saņēma Amerikas Kinoakadēmijas balvu “Oskars” kā labākā animācijas filma. Lai gan tā nemaz nav par Ziemassvētkiem, filmas ziemīgā atmosfēra un vēstījums par ģimeni un mīlestību to padara par līdzvērtīgu svētku “kino ēdienkartes” kandidātu.

“Nārnijas hronika: Lauva, Ragana un drēbju skapis”: filma visai ģimenei Ziemassvētkos

Filmas “Nārnijas hronika: Lauva, Ragana un drēbju skapis”(“The Chronicles of Narnia: The Lion, the Witch and the Wardrobe”) sižets veidots pēc britu rakstnieka Klaiva Steiplsa Lūisa (1898–1963) grāmatas ar tādu pašu nosaukumu.

Filmas notikumi risinās Otrā pasaules kara laikā. Tā stāsta par bērniem, kuri atrod skapi, caur kuru var nokļūt pasakainajā valstībā – Nārnijā. Filmā redzamas ainas, kurās Ziemassvētku vecītis pasniedz bērniem dāvanas, un lielākajā daļā skatu dominē ziemas ainavas.

Kaut arī filmas sižets ir daudz plašāks un nav tieši saistīts ar svētkiem, tas ir stāsts par ģimenes saitēm un pieaugšanu, ko Ziemassvētkos ir īpaši svarīgi atcerēties un novērtēt.

“Edvards Šķērrocis”: Džonija Depa benefice

Filma “Edvards Šķērrocis” (“Edward Scissorhands”) ar Džoniju Depu un Vinonu Raideri galvenajās lomās, kuru veidojis Tims Bērtons, ir viena no 1990. gadu kulta filmām. Pēc veiksmīgas sadarbības šīs filmas tapšanā aizsākās ilggadēja draudzība starp Depu un režisoru Bērtonu. Deps ir filmējies septiņās viņa režisētās filmās, tostarp “Jātnieks bez galvas” (“Sleepy Hollow”), “Alise Brīnumzemē” (“Alice in Wonderland”) un “Čārlijs un šokolādes fabrika” (“Charlie and the Chocolate Factory”).

Ziemassvētku laiks filmā “Edvards Šķērrocis” tiek izmantots kā daļa no stāsta emocionālās kulminācijas un piešķir filmai īpaši svinīgu noskaņu.

Protams, katru gadu ap Ziemassvētkiem tiek izrādītas arvien jaunas šā žanra filmas, piemēram, šogad pie skatītājiem nonāca “Nutcrackers” ar izcilo komiķi Benu Stilleru galvenajā lomā. Tā ir sirsnīga komēdijdrāma, kurā Stillers atveido Maiklu, darbaholiķi no Čikāgas, kurš pēc māsas un viņas vīra nāves pārvācas uz laukiem Ohaio, lai rūpētos par viņu četriem dēliem.

Lasiet arī: Latviešu zemessargs dodas uz Dienvidpolu, lai atgādinātu pasaulei par karu Ukrainā

Lasiet arī:  «Zem muskuļiem un tetovējumiem bija ievainojama sirds,» – Timmas māsa aizkustinoši piemin brāli