Preses izdevumu tirgus ir kā spogulis Latvijas demogrāfiskajai situācijai, jo, samazinoties iedzīvotāju skaitam, samazinās arī preses izdevumu latviešu valodā lasītāju skaits, sacīja AS “Diena” valdes priekšsēdētājs Edgars Kots.

“Preses izdevniecības tirgus savā ziņā ir ļoti stabils – ļoti precīzi atspoguļo Latvijas demogrāfisko situāciju, jo preses izdevumiem nepieaug lasītāju skaits,” skaidroja Kots.

Viņš norādīja, ka tendence ir tieši pretēja, jo no Latvijas pēdējo desmit gadu laikā izceļojuši ap 250 000 līdz 300 000 iedzīvotājiem, kas ir būtisks iedzīvotāju, tostarp latviski izdoto preses izdevumu auditorijas daļas kritums. Kots piebilda, ka šāda tendence nav izteikta tikai preses izdevniecībā, bet arī cita veida mediju tirgos.

Viņš sacīja, ka rūkošās auditorijas dēļ daļai preses izdevumu nākas pamest tirgu. “Kāpēc nevarēja pastāvēt bērnu žurnāls “Ezītis”? Pieļauju, ka Latvijā ir vienkārši tik maz bērnu, ka izdevumu nevar uzturēt. Turklāt ir liela konkurence, jo ir daudz citi, ārzemju žurnāli, kas domāti bērnu auditorijai,” skaidroja Kots.

Taujāts par reklāmas tirgus ietekmi, “Diena” valdes priekšsēdētājs sacīja, ka pašlaik avīzē reklāmas īpatsvars ir diezgan stabils, savukārt žurnāliem ir vērojamas izmaiņas, kuras ir attiecināmas uz darījumu skaita izmaiņām starp reklāmdevējiem un preses izdevumiem.

Kots sacīja, ka bieži vien reklāmas īpatsvars ir lielāks laikā, kad notiek dažādi liela mēroga pasākumi kā, piemēram, Dziesmu svētki. Tomēr tad, kad šādu pasākumu nav, reklāmas īpatsvara svārstības presē ir atkarīgas no noslēgto darījumu skaita starp preses izdevējiem un reklāmdevējiem.

Kopumā vērtējot preses izdevniecības nozari, AS “Diena” valdes priekšsēdētājs norādīja, ka pašlaik tirgū nav liela naudas apgrozījuma, jo nav tik daudz iedzīvotāju, kas maksātu par to saturu, līdz ar to medijiem nākas meklēt citus izdzīvošanas principus. Turpretī mazāks naudas apgrozījums nozīmē zemāku satura kvalitāti, uzsvēra Kots.

Viņš arī pieļāva, ka viens no auditorijas sarukuma iemesliem varētu būt plaisa starp politisko varu un iedzīvotāju, kura, pēc viņa domām, ir diezgan liela. “Ja cilvēks neidentificējas ar notikumiem, nespēj notikumus grozīt, tad attālinās cilvēka vēlme lasīt ziņas,” sacīja Kots.