Artis Pabriks. Foto: Aizsardzības ministrija/Flickr

Aizsardzības ministrija informē, ka, neraugoties uz Krievijas prezidenta Vladimira Putina paziņojumu par daļēju mobilizāciju Krievijā, militārā apdraudējuma līmenis Latvijā joprojām ir zems.

“Putins nespēj samierināties ar neveiksmēm paša uzsāktajā Ukrainas okupācijas plānā un kara laukā, tādēļ viņš ir gatavs eskalēt situāciju gan ar konvenciāliem draudiem, gan kodolšantāžu un citiem elementiem. Latvija cieši sadarbojas ar NATO sabiedrotajiem, veicot nepārtrauktu situācijas monitoringu un izvērtējumu,” norāda aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Aizsardzības ministrija atgādina, ka visā Latvijā no 5.septembra līdz 9.oktobrim norisinās ikgadējo militāro mācību “Namejs 2022” rudens posms, un bruņotie spēki ir augstā kaujas gatavībā.

Mācībās “Namejs” piedalās karavīri un zemessargi no visām Nacionālo bruņoto spēku vienībām, rezerves karavīri un Latvijas pilsoņi, kas apgūst rezervistu militārās apmācības kursu, kā arī NATO sabiedroto valstu karavīri.

“Putina paziņojumu šodien ir jāapspriež arī NATO līderu līmenī. Rietumu sabiedrībai ir jāturpina stingrais kurss, un jādemonstrē vienota nostāja, sniedzot visa veida atbalstu Ukrainai gan ar bruņojumu, gan cita veida palīdzību. Tāpat visai demokrātiskajai pasaulei ir tieši un nepārprotami jāpasaka Krievijai, ka nekādi viltus referendumi okupētajās Ukrainas teritorijās nemainīs mūsu attieksmi pret šo netaisnīgo karu. Es aicinu visu rietumu sabiedrību nepakļauties Krievijas kodolšantāžai,” uzver Pabriks.

Savukārt ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs paziņojis, ka drošības apsvērumu dēļ Latvija neizsniegs humānās vai cita veida vīzas tiem Krievijas pilsoņiem, kuri izvairās no mobilizācijas, kā arī nemainīs kopš 19.septembra ieviestos robežšķērsošanas ierobežojumus Krievijas pilsoņiem ar Šengenas vīzām.

Drošības apsvērumu dēļ Latvija neizsniegs humānās vai cita veida vīzas tiem Krievijas pilsoņiem, kuri izvairās no mobilizācijas, kā arī nemainīs kopš 19.septembra ieviestos robežšķērsošanas ierobežojumus Krievijas pilsoņiem ar Šengenas vīzām

— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) September 21, 2022

Lasiet arī: VIDEO | Putina uzvedība kļūst arvien dīvaināka – ieskats pēdējā samitā

Kā ziņots, Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien, 21.septembrī, valstī izsludinājis daļēju mobilizāciju. Kā vēsta TASS, pēc Putina teiktā, Rietumi ir parādījuši, ka to mērķis ir iznīcināt Krieviju un ka tie ir mēģinājuši Ukrainas iedzīvotājus pārvērst par lielgabalu gaļu.

Mūsu mērķis ir atbrīvot Donbasu, izteicies Putins.

Kā paziņojis Krievijas aizsardzības ministrs Šoigu, daļējas mobilizācijas rezultātā Krievijas armijā tiks iesaukti 300 000 rezervistu, ziņo Unian. Pēc viņa teiktā, tas ir 1,1% no kopējiem mobilizācijas resursiem.

Kā vēsta Unian, paziņojums par daļēju mobilizāciju jau izraisījis iedzīvotāju protestus un pirmie mītiņi vairākās Krievijas pilsētās notiks jau trešdienas, 21.septembra, vakarā. Kustība “Vesna” vietnē Twitter aicinājusi iedzīvotājus pulcēties savu pilsētu centros.

“Tagad karš patiesi ienāks katrā mājā un katrā ģimenē. Iepriekš varas pārstāvji teica, ka karo tikai “profesionāļi”, un ka viņi uzvarēs. Izrādījās, ka neuzvar, un uz fronti sāka atlasīt ieslodzītos. Tagad izsludināta mobilizācija,” teikts kustības ziņojumā.

⚡️⚡️⚡️ Нет могилизации! Всероссийская акция протеста. Сегодня, 21 сентября, в 19:00. Центры всех городов

1/9 pic.twitter.com/BVXIc3Fwfx

— Движение «Весна» 💚 (@vesna_democrat) September 21, 2022

Kā zināms, kopš 24.februāra, kad agri no rīta Ukrainā iebruka Krievijas karaspēks, dzīvību zaudējuši aptuveni 54 810 krievu karavīru, 9 000 Ukrainas karavīru un 396 bērni. Kara dēļ dati nav pārbaudāmi. Bēgļu gaitās devušies vairāki miljoni cilvēku, no tiem Latvijā reģistrēti aptuveni 37 629. Kopš septembra sākuma Ukrainas armijai izdevies atkarot vairāk nekā 3 000 kvadrātkilometru okupētās teritorijas, kas ir vairāk nekā Krievija iekarojusi kopš aprīļa.