Foto: Pexels

Bērna ienākšana ģimenē visiem ir liels notikums. Arī tētiem, kuri sākotnēji var justies apmulsuši, reizēm pat traucējoši, taču jau no pirmajām mazuļa dienām ir ļoti, ļoti vajadzīgi. Kā jau no pirmajām dienām veidot attiecības ar bērnu, pieskaroties, sarunājoties un rūpējoties par viņu, stāsta psiholoģe Iveta Aunīte.

Tēti un bērni līdz gada vecumam

“Jauki, ja tētis iziet pastaigā ar mazuli, kurš guļ ratiņos. Taču lai izveidotu attiecības ar kādu, kurš lielāko daļu laika pavada miegā, ar to vien nepietiks,” atzīst Iveta Aunīte. Viņa skaidro, ka bērniņam ir svarīgi gan dzirdēt tēta balsi, gan just fizisku kontaktu, tāpēc mazo var un vajag auklēt, ar viņu sarunāties un izrādīt rūpes, jau no pirmajām dienām iesaistoties mazuļa kopšanā.

Attiecības ar pirmsskolas vecuma bērniem

Kad bērns sāk rāpot un staigāt, tētis var būt ne tikai lielisks rotaļu biedrs, bet arī lielais, uzticamais sargs, kurš uzņemas atbildību par bērna vešanu uz pirmsskolas izglītības iestādi, ar savu mieru un pārliecību uzmundrinot meitu vai dēlu.

“Raksturīgi, ka, bērnam sasniedzot apmēram četru gadu vecumu, parasti pat tie tēti, kuri, iespējams, jutušies neveikli un nezinoši, mēdz izrādīt lielāku interesi par kopīgām darīšanām ar atvasēm. Nereti viņiem ir mazāk vajadzīga bērna māmiņas klātbūtne, jo ar tik “lielu bērnu” jau vieglāk tikt galā pašiem,” pieredzē dalās psiholoģe Iveta Aunīte.

Piecu sešu gadu vecumā meita var atzīties, ka, izaugot liela, precēsies ar tēti. Arī dēla acīs šajā posmā tēvs, visticamāk, kļūs par atdarināšanas vērtu varoni. Kopīgo laiku ar tēti bērni gribēs pavadīt rotaļās, dauzoties, piedaloties sporta aktivitātēs, un arī neiebildīs, ja vakara pasaciņu lasīs un gulētiešanas rituālā piedalīsies ne tikai mamma, bet arī tētis. Gan dēls, gan meita piecgadnieki priecāsies par iespēju kopā veikt kādus mājas pienākumus un apgūt jaunas prasmes.

Kad bērns dodas uz skolu

Skolas gaitām sākoties, tētis var palīdzēt gan tīri praktiski, aizvedot bērnus uz skolu, gan emocionāli iedrošināt un atbalstīt mācību procesā, pulciņu un treniņu izvēlē. “Skolēni taču bieži viens otram ar lepnumu stāsta, kā brīvdienās kopā ar tēti gājuši sēņot, makšķerēt, spēlējuši futbolu un cik kilometrus nobraukuši ar velosipēdu. Ja ģimenē aug dēls un vajadzīga palīdzība skolas mājas darbu veikšanā, ieteicams to darīt tētim, jo zēni 14 gadu vecumā kā sūklis uzsūc visas vīriešu lietas, tāpēc tēta vai tēta aizvietotāja loma ir neatsverama,” skaidro eksperte.

Arī lieliem bērniem vajag tēti

Ja tētim ar bērniem ir jaukas attiecības līdz agrīnā pusaudžu periodam, ļoti ticams, ka, kļūstot pieaugušāki un sākot vairāk uzmanības orientēt uz vienaudžiem, bērni joprojām paliks ar tēti draudzīgās un uzticēšanās pilnās attiecībās. Psiholoģe Iveta Aunīte piebilst: “Cerams, dzīves grūtajos un arī priecīgajos brīžos jau pieaugušie bērni zinās un atcerēsies, ka var saņemt padomu un atbalstu no tēta.”

Kā mamma var palīdzēt?

Māmiņas var atbalstīt un veicināt bērnu attiecības ar tēti divos veidos. “Pirmkārt, jau no pirmajām bērna dzīves minūtēm ieteicams veicināt kopā būšanu, nenorobežojot bērna tēvu un nepiesavinoties mazuli tikai sev. Otrkārt, vēlams stiprināt tēta autoritāti, taču sarunās ar bērnu neizmantot tēvu kā bargo vai sodošo instanci, piemēram, sakot: “beidzot tu esi mājās! Es netieku ar viņu galā! Ej un pasaki, ka tā nedrīkst darīt”. Nebūtu arī vēlams bērnam draudēt, ka tūlīt atnāks tētis, un “tad tik tu redzēsi/dabūsi”.  Bērnam nebūtu jābaidās no sava tēta,” uzsver  eksperte.

Ko darīt, ja tēta nav blakus

Diemžēl daudzi bērni aug ģimenēs bez tēva. “Pieaugušajiem vajadzētu sakārtot savas attiecības un atrisināt konfliktus tik gudri, lai bērns nejustos kā dzīvu vecāku bārenis. Lai arī šķirti, vecāki turpina būt sava bērna mamma un tētis, un abi ir tiesīgi piedalīties bērna dzīvē. Bet, ja pēc vecāku šķiršanās veidojas jauna ģimene un bērns tiekas gan ar patēvu, gan tēvu, jāpatur prātā, ka tētis ir un paliek tētis. Patēvam lēnām, pacietīgi un ar sapratni jāveido attiecības ar bērnu, nekādi netraucējot viņa attiecībām ar tēvu un necenšoties ieņemt viņa vietu,” atgādina Iveta Aunīte un piebilst – ja tēta nav, svarīgs ir kontakts ar citiem dzimtas vīriešiem, radiniekiem vai mammas kolēģiem, kam bērns var uzticēties.

Lasiet arī: Svarīgākais, kam savā veselībā jāpievērš uzmanība 20, 30, 40, 50 un 60 gados