Publicitātes foto

Lai arī zinātne un tehnoloģijas ir ievērojami progresējušas, tās nespēj apturēt dabas stihijas, kas nereti atstāj aiz sevis tūkstošiem bojāgājušo, sagrautas pilsētas un izmainītu ainavu, tas vienlaikus ir skarbs atgādinājums par cilvēka vietu dabas spēku hierarhijā.

Mūsu ēras 79. gada 24. augustā Itālijas dienvidos izvira vienīgais joprojām aktīvais vulkāns Eiropas kontinentālajā daļā – Vezuvs. Tas ar milzīgu spēku debesīs izmeta lielus pelnu un gāzu mākoņus. Tādas pilsētas kā Pompeji, Stabija un Herkulāna tika pilnībā apraktas zem vulkāniskajiem pelniem un iežiem. Izvirdums bija tik pēkšņs, ka daudzi iedzīvotāji nemaz nepaguva aizbēgt un uz mūžīgiem laikiem tika aizskaloti nāvējošajā lavas un vulkānisko pelnu straumē, vēsta  “National Geographic”.

Tiek lēsts, ka upuru skaits varēja būt ap 16 000 cilvēku. Pompeju ielas un ēkas tika burtiski iesaldētas laikā, un tikai 18. gadsimtā tās no jauna atklāja arheologu izrakumi. Mūsdienās šīs pilsētas dod zinātniekiem unikālu ieskatu seno romiešu dzīvē un reizē atgādina par dabas nepielūdzamo spēku, kas var iznīcināt veselu civilizāciju tikai dažās stundās.

Savukārt šā gada 26. decembrī apritēs divdesmit gadi kopš vienas no traģiskākajām mūsdienu dabas katastrofām – milzu cunami Indijas okeānā. Tā kā nelaime notika Ziemassvētkos, upuru vidū bija arī daudz ārzemju tūristu no visas pasaules, kas bija devušies svētkus baudīt okeāna piekrastē. Bojā gājušo skaits tiek lēsts starp 230 000 un 280 000. Vairāk nekā 40 000 pazuda bez vēsts un apmēram miljons iedzīvotāju palika bez pajumtes.

Lūk, vēl dažas postošākās dabas kataklizmas šajā un pagājušajā gadsimtā:

Ķīnas plūdi: vieni no lielākajiem pasaules vēsturē

1931. gada vasarā vairākus Ķīnas centrālos reģionus piemeklēja viena no lielākajām plūdu katastrofām cilvēces vēsturē.

Nepārtrauktas lietavas un Jandzi, Huaihe un Huanhe jeb Dzeltenās upes pārplūšana izraisīja masveida postījumus, appludinot vairāk nekā 180 000 km² teritorijas. Daudzviet ūdens līmenis pacēlās līdz desmit metriem un upju baseini pārvērtās teju vai par milzīgu ūdens jūru.

Upuru skaits lēšams no viena līdz pat četriem miljoniem, ņemot vērā ne tikai noslīkušos, bet arī tos, kas nomira no bada, slimībām vai nosalšanas. Katastrofa izpostīja neskaitāmus ciemus, aizskaloja mājas, iznīcināja izaudzēto ražu, tādējādi izraisot ilgstošu pārtikas trūkumu.

Šie plūdi kļuva par traģisku apliecinājumu cilvēka neaizsargātībai pret dabas spēku un nepieciešamībai uzlabot ūdenstilpju apsaimniekošanu.

Čīles zemestrīce, kuras dēļ radās laika nobīde

1960. gada 22. maijā Čīli satricināja visu laiku spēcīgākā zemestrīce, kāda reģistrēta, ar magnitūdu 9,5. Tās epicentrs atradās Valdivijas tuvumā Čīles dienvidos, un seismiskās aktivitātes sekas bija vērojamas ne tikai Dienvidamerikā, bet arī tālu aiz tās robežām.

Spēcīgās zemestrīces un tai sekojošo cunami viļņu dēļ tika iznīcināts tūkstošiem māju un dzīvību zaudēja aptuveni 1 700 cilvēki. Vēl vairāki tūkstoši guva smagus ievainojumus un vairāk nekā divi miljoni cilvēku palika bez pajumtes.

Zemestrīce izraisīja milzīgus grunts noslīdējumus un masveida plūdus, bet vispamanāmākās sekas bija globālas – šis notikums tiešā veidā ietekmēja Zemi! Trīcēšana bija tik spēcīga, ka burtiski mainīja planētas rotāciju.

Zemestrīces rezultātā mūsu planētas ass nedaudz nobīdījās, saīsinot dienas garumu par aptuveni 1,26 milisekundēm. Spēcīgās dabas stihijas izdalītā enerģija bija līdzvērtīga 20 miljardiem tonnu sprāgstvielu.

Turklāt zemestrīces izraisītais cunami sasniedza Japānu, Filipīnas un pat Amerikas Savienoto Valstu Klusā okeāna piekrasti, izraisot vēl papildu postījumus. Čīles zemestrīce ne tikai mainīja ģeogrāfisko ainavu, bet arī atstāja ievērojamu iespaidu uz zinātnieku izpratni par tektonisko plātņu kustībām un to spēju vienā mirklī mainīt visas pasaules kārtību.

Haiti zemestrīce: ēkas sabruka kā karšu namiņi dažās minūtēs

2010. gada 12. janvārī viena no nabadzīgākajām valstīm pasaulē Haiti piedzīvoja zemestrīci ar magnitūdu 7,0. Tās epicentrs atradās netālu no galvaspilsētas Portoprensas, kur iedzīvotāju blīvums bija ļoti augsts, bet ēkas ļoti trauslas. Dažu minūšu laikā tika sagrauts tūkstošiem māju, slimnīcu, skolu un valdības ēku.

Katastrofa prasīja aptuveni 220 000 dzīvību, vairāk nekā 300 000 cilvēku guva ievainojumus, un 1,5 miljoni palika bez pajumtes. Glābšanas operācijas galvenokārt bija neefektīvas, jo valsts infrastruktūra bija pilnībā sabrukusi.

Drīz pēc zemestrīces sākās plašas, starptautiskas palīdzības kampaņas, taču valsts rekonstrukcija noritēja ļoti lēni, atklājot trūkumus gan vietējā pārvaldē, gan pašā palīdzības sniegšanas sistēmā.

Dienvidāzijas cunami cieta arī Latvijas iedzīvotāji

2004. gada 26. decembrī pasaule piedzīvoja vienu no postošākajiem cunami cilvēces vēsturē. Milzu vilni izraisīja zemestrīce, kuras stiprums bija apmēram 9,1–9,3 magnitūdas pēc Rihtera skalas, kas to ierindo kā trešo spēcīgāko zemestrīču novērojumu vēsturē.

Seismiskās aktivitātes rezultātā Indijas okeānā izveidojās 20–30 metrus augsti viļņi, kas milzīgā ātrumā traucās pretī kontinentu krastiem un izraisīja milzu postījumus 14 dažādās valstīs, trīs dažādos kontinentos. Kaut arī zemestrīces epicentrs atradās pie Sumatras salas Indonēzijā, traģēdija smagi skāra arī Indijas, Šrilankas un Taizemes piekrasti, kā arī šķietami tālu esošo Āfrikas austrumu krastu.

Zinātnieki vēlāk secināja, ka zemestrīce ilgusi vien ap 10 sekundēm, bet ar to pietika, lai liktu zemeslodes virskārtai vibrēt viena centimetra diapazonā un izraisītu virkni zemestrīču arī citviet pasaulē. Cunami viļņa enerģija bija apmēram piecas megatonnas. Tas ir apmēram divas reizes lielāks spēks nekā visu Otrajā pasaules karā izmantoto sprāgstvielu enerģija, tostarp abu atombumbu.

Jāpiebilst, ka šā gada 26. decembrī apritēs divdesmit gadi kopš šīs traģiskās dabas katastrofas. Liktenīgajā dienā šajā Dienvidaustrumāzijas reģionā atradās arī ap 170 tūristu no Latvijas. Par laimi, teju visiem izdevās no cunami paglābties, tomēr viens atpūtnieks no Latvijas toreiz smagi cieta. Vladimirs guva nopietnas traumas, tostarp kājas lūzumu un tik dziļu rokas savainojumu, ka nācās amputēt pirkstu.

Slavenības, kuras cieta 2004. gada cunami Dienvidāzijā

Čehu izcelsmes supermodele Petra Ņemcova un viņas dzīvesbiedrs Saimons Etlijs bija vieni no tiem ārvalstu tūristiem, kuri 2004. gada Ziemassvētkus nolēma pavadīt Taizemē, kūrortā Kaolakā. Vīrietis gāja bojā noslīkstot, bet modelei pašai izdevās izglābties. Viņa astoņas stundas turējās, pieķērusies pie palmas, līdz viņu atrada glābēji un ar helikopteru nogādāja slimnīcā. Tur viņai tika konstatēts iegurņa lūzums un citas nopietnas traumas, taču viņa palika dzīva.

Pasaulslavenais britu režisors un producents, divu Amerikas Kinoakadēmijas un daudzu citu balvu ieguvējs Ričards Atenboro (1923–2014) 2004. gada cunami zaudēja meitu un mazmeitu. Talantīgā konimeistara meita Džeina Atenboro, tāpat kā čehu supermodele, traģēdijas brīdī atradās Kaolakā. Viņa tur atpūtās kopā ar vīru, vīramāti, kura, starp citu, arī gāja bojā, un trīs bērniem. Džeinas vīram, dēlam un vēl vienai meitai izdevās izglābties.

Pazīstamais amerikāņu dizainers Neits Berkuss, kurš bija regulāri redzams populārajā Opras Vinfrijas šovā, 2004. gadā kopā ar savu draugu Fernando bija devies atpūsties uz Šrilanku. Pēc cunami izraisītajiem plūdiem abiem kopā ar tūkstošiem citu atpūtnieku un vietējo iedzīvotāju nācās glābties.

Neits un Fernando kādu laiku veiksmīgi turējās pretī dabas stihijai – viņi bija pieķērušies pie telefona staba. Vēlāk Neits, kurš vienīgais no pāra izdzīvoja, stāstīja, ka brīdī, kad likās, ka ļaunākais tūlīt būs aiz muguras un viņus izglābs, vilnis aiznesa Fernando sev līdzi. Viņa mirstīgās atliekas tā arī netika atrastas.

Vēl viens pazīstams aktieris, cīņu mākslas meistars Džets Lī 2004. gada Ziemassvētkus pavadīja Maldīvu salās kopā ar savām mazajām meitām. Viņš atceras, kā glāba bērnus no lielajiem viļņiem, kad ūdens jau bija līdz viņa viduklim. Laimīgā kārtā viņam izdevās nogādāt ģimeni atpakaļ viesnīcā. Aktieris vēlāk arī ziedoja vairāk nekā 150 tūkstošus ASV dolāru labdarības organizācijām, kas nodarbojās ar palīdzības sniegšanu šajā traģēdijā cietušajiem.

Lasiet arī:  VIDEO | Agrita Bindre apsver domu pārvākties pie mammas

Lasiet arī: Pārbaude uz izturību – četras zodiaka zīmes, ko gaida pārbaudījumi retrogrādā Merkura laikā

Lasiet arī:  VIDEO | Man kā latvietim nospļauties, kas notiek apkārt pasaulē,– Rosļikovs par to, kam pieder Krima