Viens no Helovīna simboliem ir izgrebts ķirbis (Jack-o’-lantern), kura iekšienē ielikta svecīte. Šo tradīciju ieviesuši īri 20.gadsimta sākumā.Ķirbja grebšanas tradīcijas pamatā ir īru leģenda par kādu vīru vārdā Džeks, kurš aizrāvies ar pamatīgu uzdzīvi un apmānījis arī pašu velnu. Savu dvēseli viņš paturējis, taču vīra grēki bijuši tik lieli, ka viņš neticis uzņemts arī debesīs. Tā nu viņš visu mūžību esot spiests klīst pa ēnainām un tumšām vietām uz zemes. Lai atrastu ceļu tumsā, viņam bijusi atļauta tikai viena oglīte, kuru viņš ievietojis izgrebtā rācenī. Leģenda citu skanējumi ieguvusi Amerikas Savienotajās Valstīs, kur rāceņa vietā figurē izgrebts ķirbis. Vēsturnieki norāda, ka Amerikā Helovīna svinēšanas tradīcija ieviesusies tieši no tur ieceļojušajiem īriem.
Labs laiks tirgotājiem
Mūsdienās Helovīna svinības mums asociējas ar bērnu tērpšanos maskās un kostīmos, lai dotos pie kaimiņiem diedelēt saldumus. Vislielāko uzvaras gājienu Helovīna svētki piedzīvojuši Amerikā, kur par to, iespējams, vislielākais prieks ir tirgotājiem – Helovīns esot otrs ienesīgākais laiks aiz Ziemassvētkiem, kad milzīgā daudzumā tiek pārdoti dažādi svētku simboli, maskas un, protams, saldumi.
Latvijā bieži dzirdēta Helovīna svinēšanas kritika. Sak’, kāpēc jāievazā kārtējie svešzemju svētki, kas mums īsti neko nenozīmē… Taču Helovīna aizstāvībai var piebilst, ka jautru un mistiski aizraujošu kopīgu nodarbju droši vien nekad nevar būt par daudz – galvenais, lai pašiem un citiem prieks!
Svinēt Dievaines vai Helovīnus ir katra brīva izvēle. Portāls ritakafija.lv novēl neieslīgt neauglīgās diskusijās, bet izmantot jebkuru iemeslu pasmaidīt!
