Foto: Pixabay

Ņemot vērā tiesībsarga lomu cilvēktiesību aizsardzībā un diskriminācijas novēršanā, kā arī sabiedrības augsto uzticēšanās līmeni tiesībsarga darbam, Saeimas “Jaunā vienotība” frakcijas deputāti aicina tiesībsargu iesaistīties krieviski nerunājošo darba ņēmēju diskriminācijas pārtraukšanā.

“Jaunā vienotība” Saeimas frakcija ir vienota pārliecībā, ka ikvienam ir vienlīdzīgas tiesības uz darbu, un, neapšaubāmi, iegūtā izglītība un profesionālā kvalifikācija, darba pieredze, kā arī svešvalodu zināšanas veicina darba ņēmēju konkurētspēju darba tirgū, palielinot iespējas iegūt vēlamo amatu un veidot veiksmīgu karjeru. Tomēr nepamatotas svešvalodu prasības nedrīkst izmantot par pamatu, lai diskriminētu darba ņēmējus, informē politiskais spēks.

Iedzīvotāju sūdzības un publiski pieejamā informācija liecina, ka joprojām krieviski nerunājošie darba ņēmēji nonāk situācijās, kad krievu valodas prasmes tiek pieprasītas bez pamatojuma vai darba piedāvājums netiek izteikts krievu valodas prasmju trūkuma dēļ.

Parlamentārieši saskata nepieciešamību pēc efektīvākas rīcības lingvistiskās diskriminācijas pārtraukšanai, tāpēc aicina tiesībsargu 2023.gada izvirzītajām prioritārajām izpētes tēmām pievienot arī lingvistiskās diskriminācijas problēmjautājumu.

Saeimas deputāts Edmunds Jurēvics: “Situācija ir nepieņemama, jo tā pasliktina valsts valodas lomu. Reizē satraucošs ir fakts, ka ar lingvistisko diskrimināciju īpaši sastopas gados jauni darba ņēmēji, kuri, iegūstot izglītību latviešu valodā, kā otro svešvalodu izvēlējās kādu no Eiropas Savienības valodām. Tādējādi rodas paradoksāla situācija, kur šie darba ņēmēji citās Eiropas Savienības valstīs ir konkurētspējīgāki nekā Latvijā. Manuprāt, ir skaidrs, ka krievu valodas nepamatotas prasības darba tirgū ir ne tikai diskriminējošas, bet arī atrautas no ekonomiskās realitātes, īpaši pēc Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā, kas ieviesa būtiskas izmaiņas ģeopolitikā un tautsaimniecībā.”

“Arvien vairāk aktualizējoties šim jautājumam sabiedrībā, esam vaicājuši viedokli Darba inspekcijai un Valsts valodas centram par to, vai šībrīža normatīvais regulējums pietiekami aizsargā darba ņēmējus no nepamatotām krievu valodas prasībām. Iestādes atzina, ka Darba likumā iestrādātais mehānisms aizlieguma ievērošanas kontrolei nav efektīvs, kā arī norādīja, ka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā sūdzību skaits ir būtiski pieaudzis, sabiedrībā arvien vairāk pieaugot pašapziņai, pārliecībai par valsts valodas lomu un darba ņēmējiem arvien vairāk apzinoties savas tiesības. Esam pārliecināti, ka risinājuma pamatā ir kopējās sabiedrības attieksmes maiņa, vienlaikus esam ieinteresēti meklēt risinājumu šai problēmai, gan meklējot veidus, kā efektīvi piemērot jau esošo regulējumu, gan nepieciešamības gadījumā to pilnveidojot,” piebilst frakcijas priekšsēdētāja vietniece Agnese Krasta.

Lasiet arī: VIDEO | «Tumsa» pārtop par grupu «pēc TUMSAs» un laiž klajā jaunu dziesmu

Frakcijas vārdā vēstuli tiesībsargam simboliski parakstījuši deputāti Edmunds Jurēvics, Agnese Krasta, Gatis Liepiņš, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Atis Labucis, Zane Skujiņa-Rubene un Mārtiņš Felss, kuri ir jaunāki par 40 gadiem, lai uzsvērtu lingvistiskās diskriminācijas negatīvo ietekmi uz gados jauniem darba ņēmējiem.