Foto: Latvijas Valsts ceļi

Turpinoties Ķekavas apvedceļa būvdarbiem, no 4.augusta līdz mēneša beigām satiksmei slēdz vietējā autoceļa Valdlauči–Rāmava (V1) (Bauskas iela) posmu no autoceļa Valdlauči–Rāmava A, B (V2) līdz krustojumam ar Bauskas šoseju (A7).

Slēgto posmu var apbraukt pa Bauskas šoseju un Jāņa Čakstes gatves un A7 divlīmeņu satiksmes mezglu. Slēgtajā posmā būs atļauta autotransporta kustība virzienā uz Rīgu no loģistikas centra teritorijas.

Operatīvā un sabiedriskā transporta kustībai izbūvēta pagaidu satiksmes josla līdzās slēgtajam posmam, autobusu pieturvieta “Rāmava” pārvietota ārpus būvdarbu robežām. Savukārt gājēju kustībai ierīkota josla līdzās pagaidu satiksmes joslai, kas atdalīta no brauktuves ar palīgbarjeru.

Lai nodrošinātu raitāku satiksmi, Bauskas šosejas un Bauskas ielas krustojumā luksofora signālplāns tiks pielāgots – tam būs garāks zaļās gaismas cikls uz Bauskas šosejas, saglabājot iespēju operatīvajam, sabiedriskajam un transportam veikt kreisā pagrieziena manevru no Bauskas ielas.

Jau ziņots, ka Ķekavas apvedceļa būvdarbu dēļ uz gadu ir slēgts Bauskas šosejas posms no pagrieziena uz Baložiem līdz Katlakalnam (9.– 11.km) un satiksme novirzīta pa jaunizbūvēto Ķekavas ielu paralēli Bauskas šosejai.

Ķekavas apvedceļš skaitļos

Realizējot Ķekavas apvedceļa projektu, tiks izbūvēti gandrīz 100 km joslas kilometru un ieklātas 220 000 tonnas asfalta. Trases būvniecībā arī tiks izmantots 450 000 tonnu dolomīta un granīta šķembu, kā arī 520 000 m3 smilts.

Ķekavas apvedceļa nodiluma kārtai Latvijā pirmoreiz tiks pielietota plānkārtas asfalta tehnoloģija, tāpat būvniecībā tiks izmantotas Čehijā projektētas un ražotas saliekamas betona caurtekas ar īpaši izteiktu ilgmūžību un noturību pret agresīvajiem klimatiskajiem apstākļiem.

Metāla barjeru kopgarums visā trases garumā sasniegs 40 000 m, bet betona barjeru – 4 000 m. Tiks izbūvētas arī 14 mākslīgās būves un prettrokšņu risinājumi. Tāpat projekta laikā pārbūvēs maģistrālo ūdensvadu, gāzes vadus un trīs augstsprieguma līniju šķērsojumus, kā arī izbūvēs lietus ūdens kanalizācijas tīklus. Tiks uzstādīti aptuveni 900 apgaismes ķermeņu.

Lai pēc būvdarbu pabeigšanas būtu iespējams uzraudzīt jaunizbūvēto ceļu diennakts režīmā (virsmas kvalitāte, braukšanas apstākļi u.c.), tiks izveidots satiksmes vadības centrs, kuru veidos 20 videonovērošanas kameras, divas meteostacijas, desmit sensori, kas fiksē satiksmes plūsmu, kā arī satiksmes plūsmas datu analīzes sistēma.

Būvdarbu aktīvākajā fāzē būvlaukumā strādās līdz pat 450 cilvēku, kā arī vairāk nekā 100 autotransporta vienību un 50 mehānismu vienību.