Ainars Mielavs. Foto: Rimants Liepins/Flickr

Radi, draugi un muzikanti – tā varētu raksturot aizdomās turēto loku “Rīgas tūrisma attīstības biroja” (RTAB) fiktīvo darbinieku lietā. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ieskatā, 280 tūkstoši eiro no pašvaldības izkrāpti, RTAB fiktīvi nodarbinot sešas personas, atsaucoties uz “Latvijas Televīzijas”  raidījumu “De facto” ziņo lsm.

Vislielāko summu – apmēram 80 tūkstošus eiro – KNAB ieskatā nepamatoti saņēmusī Ksenija Zagorovska ciešāk ir saistīta ar partiju “Gods kalpot Rīgai”. Bijusī laikraksta “Čas” galvenā redaktore šobrīd ir Eiropas Parlamenta deputāta Andra Amerika palīdze. Viņas tālrunis bija izslēgts, taču var pieļaut, ka Zagorovska gatavojas tiesvedībai, jo februāra sākumā noslēgusi ar vīru līgumu par visas mantas šķirtību, ziņo raidījums.

Starp aizdomās turētajiem ir arī par projektu vadītāju RTAB strādājusī Darja Tiščenko. Pirms četriem gadiem, kad viņa bija “Saskaņas” Saeimas frakcijas deputāta Jāņa Ādamsona palīdze, viņa par saviem pienākumiem birojā ar “De facto” bija pavisam nerunīga. Uz vairākkārt uzdotajiem jautājumiem, ko viņa darījusi RTAB, viņa vienkārši klusēja.

“De facto” zināms, ka tagad KNAB lūdz apsūdzēt arī Rīgas domnieka un “Saskaņas” valdes locekļa Sandra Bergmaņa radus – sievu Nadeždu un māti Sandru.

Piektā sieviete, uz kuru šobrīd krīt KNAB aizdomas, ir kāda Anželika Sergejeva, kas RTAB nostrādāja vismaz trīs gadus, bet mēnesi pirms aiziešanas no amata 2018. gada rudenī noziedoja “Saskaņai” 3 000 eiro.

Sestā aizdomās turētā vārds saistībā ar RTAB iepriekš nebija izskanējis, tas ir mūziķis Ainars Mielavs. “De facto” zināms, ka Mielavam kā valdes asistentam apmēram 1 500 eiro mēnešalgu RTAB maksāja divus gadus – no 2012. līdz 2014. gada pavasarim. Pirms tam Mielavs divus gadus pēc kārtas – 2010. un 2011. gadā – uzstājās tā sauktās Uzvaras dienas svinībās pie šobrīd nojauktā monumenta Uzvaras parkā.

Arī TV3  raidījums “Nekā personīga” ziņo, ka 2019. gada 13. maija rītā RTAB ieradās KNAB darbinieki, lai veiktu kratīšanas. Pamats – pastāvēja aizdomas ka biroja darbinieki izkrāpuši pašvaldības līdzekļu un viltojuši dokumentus. Šobrīd KNAB rosina kriminālvajāšanu sākt pret astoņiem cilvēkiem. Tie ir agrākie domnieki un Rīgas tūrisma attīstības biroja valdes locekļi saskaņietis Maksims Tolstojs un no “Gods Kalpot Rīgai” ievēlētā Vita Jermoloviča. Viņi tiek vainoti, ka atbalstījuši sešus fiktīvos darbiniekus, kuri izkrāpuši finanšu līdzekļus lielos apmēros – kopā 280 822 eiro.

Algas fiktīvajiem darbiniekiem laika posmā no 2012 līdz 2014.gadam bijušas ap 1 400 eiro. Bet vēlāk pat pārsniegušas 2 000 eiro “uz papīra”. 2018. gadā Rīgas tūrisma attīstības birojā strādāja 39 darbinieki. 15 no viņiem bija saskaņieši, kuri lielākajā daļā noformēti kā dažādu projektu vadītāji, vēsta raidījums.

Jau 2017.gadā “Nekā personīga” ziņoja, ka Nila Ušakova un Andra Amerika partiju biedri iekārtojušies labi apmaksātās darba vietās. Vēl neredzētu rokādi bija veikusi saskaņieša Sandra Bergmaņa sieva un māte. Kad sieva devās bērna kopšanas atvaļinājumā, viņas vietu Rīgas tūrisma attīstības birojā pārmantoja deputāta māte. Abas ir starp tām personām, pret kurām KNAB aicina sākt kriminālvajāšanu.

No lielās “Rīgas Tūrisma attīstības biroja” lietas izdalīts vēl viens atsevišķs process par krāpšanu un krāpšanas atbalstīšanu, kas nodots Pārdaugavas tiesai. Lieta jau tiek skatīta kopš 2021.gada. Tajā apsūdzēti trīs cilvēki.  Stāsts ir par diviem agrākā mēra Nila Ušakova šoferiem, kuri vairākus gadus pēc izmeklētāju domām “uz papīra” skatījušies un saņēmuši algu arī kā kādi tehniskie darbinieki “Rīgas satiksmē”.

Kā, nosūtot lietu prokuratūrai, bet publiski neminot iesaistīto vārdus, iepriekš rakstīja KNAB, divas personas “fiktīvi nodarbinātas pašvaldības kapitālsabiedrībā, un no tās prettiesiski izkrāpušas gandrīz 250 tūkstošus eiro (246 767,70 eiro). Savukārt trešā persona, iespējams, būdama informēta par šo visu, to slēpa un atbalstīja.

Kā liecina Pārdaugavas tiesas kalendāra informācija – lietā figurē Andris Saulītis un Juris Kukuls kā arī bijušais Rīgas satiksmes Tehniskā atbalsta direktors Ingvars Šnikvalds. Šajā lietā nākamā tiesas sēde nozīmēta 21.martā.

Bijušais Rīgas mērs raidījumam īsziņā apstiprināja, ka Saulitis un Kukuls ir strādājuši par viņa autovadītājiem. Plašāk par šo procesu viņš neko nezinot. Neesot arī informācijas, kādus precīzi pienākumus šoferi pildījuši no darba Rīgas domē brīvajā laikā. Ušakovs uzskata, ka darba grafiks bijis tāds, ka abi šoferi būtu varējuši strādāt arī citur. Savus bijušos padotos Ušakovs dēvē par godprātīgiem un likumpaklausīgiem pilsoņiem. Viņš lietu sauc par absurdu un cer, ka tā drīz tiks izbeigta.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs 13.februārī rosināja Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Korupcijas apkarošanas koordinācijas nodaļai uzsākt kriminālvajāšanu pret sešām fiziskām personām par krāpšanu lielā apmērā, kā arī diviem bijušajiem Rīgas pilsētas pašvaldības nodibinājuma “Rīgas Tūrisma Attīstības Birojs” valdes locekļiem par iepriekšminēto noziedzīgo nodarījumu atbalstīšanu. Papildus KNAB vienai no bijušajām valsts amatpersonām inkriminē dienesta viltojumu, iepriekš informējis KNAB.

Lasiet arī: PVD: Šobrīd ES pārtikā var tikt izmantotas četras kukaiņu sugas

KNAB pirmstiesas izmeklēšanā iegūtie pierādījumi liecina, ka sešas noziedzīgajos nodarījumos iesaistītās personas fiktīvi nodarbinātas Rīgas pilsētas pašvaldības nodibinājumā, no tā izkrāpjot finanšu līdzekļus lielos apmēros. Divas Rīgas pilsētas pašvaldības nodibinājuma bijušās valsts amatpersonas šādu krāpšanu atbalstījušas. Izmeklētie noziedzīgie nodarījumi īstenoti laika posmā no 2012.gada 2.aprīļa līdz 2019.gada 31.janvārim.

Tāpat KNAB pirmstiesas izmeklēšanā noskaidroja, ka viena bijusī valsts amatpersona veica dienesta viltojumu, t.i., parakstīja un izmantoja dokumentus, kas satur apzināti nepatiesu informāciju saistībā ar komandējumu. Noziedzīgo darbību rezultātā Rīgas pilsētas pašvaldībai nodarīti 280 822,73 eiro zaudējumi.

Šī gada 16.janvārī KNAB konkrēto kriminālprocesu izdalīja no iestādes iepriekš uzsākta kriminālprocesa. KNAB, nosūtot krimināllietas materiālus Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Korupcijas apkarošanas koordinācijas nodaļai, noslēdzis attiecīgo pirmstiesas izmeklēšanu. Pašlaik prokuratūrai kā procesa virzītājai jālemj par krimināllietas turpmāko virzību.