Naudas trūkums ģimenēs bieži nāk komplektā ar stresu, uzvedības problēmām, dažādām atkarībām. Arodskolās, kur nonāk liels skaits šādu bērnu, valsts neapmaksā sociālos pedagogus vai psihologus. Šādu speciālistu algošana ir atkarīga no skolas rocības. Kandavas tehnikums to nevar atļauties. Cik arodskolās šādu speciālistu ir, datu nav.

“Obligāti, obligāti mums būtu vajadzīgs psihologs, jo bērniem ir ļoti daudz problēmu mājās un var būt arī psiholoģiskas problēmas,” stāsta Kandavas tehnikuma ķīmijas skolotāja Māra Žilivinska.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD)  ziņojumā par izglītību Latvijā norāda, ka profesionāļi, kas palīdzētu problēmbērniem, ir galvenā nepieciešamība skolās. “Psihologs vai sociālais darbinieks ir pirmais svarīgais palīdzības punkts gan skolēniem, vecākiem un skolotājiem, gan arī saziņai ar sociālajiem dienestiem,” norādīts pētījumā.

Situācijas glābējs solās būt kārtējais no ES fondiem finansētais projekts, kā ietvaros nākamajos piecos gados tērēs gandrīz 40 miljonus eiro, lai samazinātu no skolām atbirušo skaitu. Lielākā daļa naudas paredzēta skolēnu materiālajam atbalstam – ēdināšanai, transportam, kopmītnēm, bet pārējais – valsts līmeņa datu bāzes izveidošanai, skolotāju mācīšanai, vajadzīgo speciālistu piesaistei (psihologi, mentori), sadarbību grupu izveidei starp atbildīgajām pašvaldību iestādēm (bāriņtiesas, sociālie dienesti, policija) un vecāku izglītošanai.

Mērķis – panākt, ka atbirušo skaits piecos gados samazinās par 2%. Tagad tas ir 9,6% (rēķinot visas Latvijas skolas), kas jau ir mazāks par vidējā OECD līmeni. Taču mums ir liela atšķirība starp reģioniem. Laukos atbirušo skaits ir divreiz lielāks nekā pilsētās.

Lielākais risks veiksmīgai programmas ieviešanai ir pašvaldībām un pašām arodskolām dotā vara.  Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD), kas projektu uzraudzīs, plāno izsludināt konkursu, kurā pašvaldības un arodskolas iesniegs savu piedāvājumu skolotāju apmācībai.  Latvijā ir 119 pašvaldības un to, kā arī skolu vadības izpratnes līmenis par to, kā strādāt ar problēmbērniem, būtiski atšķiras – rāda “Re:Baltica” iepriekšējie pētījumi.

Nedz IKVD, nedz arī Latvijas Pašvaldību savienībai nav datu, cik pašvaldībās vispār ir izveidotas darba grupas, kas apvieno par bērniem atbildīgās iestādes. Projektā liela loma piešķirta tieši šīm sadarbības grupām.

Proporcionāli maz paredzēts skolotāju apmācībai – 226 000 eiro – līdz 2018.gada vasarai. “Re:Baltica” līdzšinējie pētījumi par izglītības sistēmu rāda, ka pašvaldības labprātāk skolotājiem organizē seminārus, kas nereti robežojas ar ezotēriku, nevis māca sadarboties.

Lai izvairītos no bezjēdzīgu kursu rīkošanas, IKVD rīkos apmācības pašvaldību izglītības dienestiem par to, kas ir kvalitatīvas apmācības. Kas pēc tam reāli apmācīs skolotājus jaunajās metodēs? “Mums jāizmanto tie cilvēki, kādi ir – skolās, pašvaldībās un jauniešu organizācijās,” secina IKVD vadītāja Inita Juhņēviča.

Vismaz daļai Latvijas skolotāju šāda programma arī prasītu domāšanas maiņu. IZM pasūtītajā pētījumā daļa skolotāju norādīja, ka “izglītības iestādēm nav jārisina plašākas sociālās un ekonomiskās problēmas, kuras ir ārpus skolas tiešās darbības lauka.”

Netiek līdzi

Tikai 63% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka arodskolas nodrošina “augstas kvalitātes izglītību”, rāda Eirobarometra dati. “Re:Baltica” intervētās izglītības amatpersonas uzskata, ka šādu viedokli rada stereotipi. Viens no tiem – ka arodskolās mācīties ir vieglāk.

“Manam dēlam arī, kad ar viņu netika galā, teica: “Mamma, jūsu bērns tāpat neko nevar izdarīt, meklējiet vietu arodskolā.” Nu labi, viņam tagad ir augstākā izglītība, bet jautājums ir par to, ka vidusskolas skolotāji grauj arodskolu prestižu, jo pasaka – ej projām,” stāsta IZM valsts sekretāres vietniece Evija Papule, kas pati tagad ir atbildīga par arodskolu tīkla reorganizāciju.

To, ka stereotips joprojām strādā, apliecina fakts, ka arodskolas izvēlas jaunieši ar sliktākām atzīmēm. Kad Artūram un Edgaram vaicāju, kādas viņiem skolā bija atzīmes, abi saskatās un apmulsuši nosmejas: “Sliktas.” Kandavas tehnikumā vidējā atzīme ir 5,5 balles.

IZM pētījumā atklājās: arodskolās, kurās ir priekšlaicīgi mācības pametušie, vidēji 20 audzēkņi ir nesekmīgi, kamēr vidusskolās gandrīz desmit reižu mazāk – nepilni 2.

Ticot, ka arodskolā būs vieglāk, jaunieši iekrīt kā circeņi pelnos. Patiesībā slodze ir dubulta, jo jāapgūst vidusskolas priekšmeti un arods. Nokārtot skolas beigšanas centralizētos eksāmenus ir grūtāk, jo prasības ir vienādas ar vidusskolēniem, kamēr, piemēram, matemātikas stundu skaits – ir mazāks. Pagājušajā mācību gadā vidējā atzīme centralizētajā matemātikas eksāmenā arodskolās bija divreiz zemāka nekā vidusskolās – 20,6%.

Lai pasargātu jauniešus no kļūdainām izvēlēm, nākamo četru gadu laikā IZM Latvijas skolās palielinās karjeru konsultantu skaitu. Šai reformai arī paredzēts tērēt ES naudu – 21,6 miljonus (no tiem valsts līdzfinansējums 3,2 miljoni).

Izskatās, ka nākamajos gados skolas un skolotājus apbērs ar Eiropas Savienības naudu. Bez karjeras konsultantu apmācībām un semināriem kā novērst priekšlaicīgu skolu pamešanu no 2016.gada ES miljoni plūdīs vēl piecās citās programmās.