Foto: Unplash.com

Inflācija ir kļuvusi par vērā ņemamu globālu problēmu visā pasaulē. Kā zināms, inflācija rada bažas un spriedzi arī Latvijā. Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka precizē skaidro cenu kāpumu daudzveidīgos ietekmes faktorus plašākā kontekstā.

Viņa norāda, ka diemžēl pagaidām nav pārliecības, ka tuvākajā laikā inflācijas lēcienam varētu būt tendence samazināties, jo inflācijas dzinulis ir globālie procesi – augošās energoresursu, īpaši dabasgāzes cenu kāpums, degvielas, izejvielu sadārdzinājums u.c. faktori.

Inflācijas apmērs Latvijā šobrīd ir trešais lielākais Eiropas Savienībā, lai gan pagaidām tas ir zemāks par Lietuvu un Igauniju, norāda I.  Šteinbuka.

Būtisku daļu inflācijas pienesumā, tāpat kā citās valstīs, var skaidrot ar enerģijas tarifu, degvielas un gāzes cenu kāpumu. Pašlaik šis faktors izraisa kopējo cenu līmeņa kāpumu visās ar augstu enerģijas patēriņu saistītās nozarēs, t.sk. pārtikas, būvmateriālu, stiklašķiedras ražošanā u.c.

Igaunijā papildus inflācijas dzenulis ir bijis arī valdības neviennozīmīgi vērtētais lēmums atļaut iedzīvotājiem pirms termiņa izņemt 2. līmenī uzkrāto pensijas kapitālu. Gan Igaunijā, gan Lietuvā cenu straujāku izaugsmi nekā Latvijā ir veicinājusi arī daudz aktīvākā iedzīvotāju kreditēšana nekustamo īpašumu iegādei, kā rezultātā attiecīgi Lietuvā un Igaunijā straujāk pieaugušas nekustāma īpašuma cenas.

Savukārt Latvijā budžeta deficīts, kas 2021.gadā bija lielāks nekā Baltijas kaimiņvalstīs un ceturtais augstākais ES, varēja veicināt cenu pieaugumu, prognozes izsaka Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja.

“Šobrīd ir svarīgi mazināt inflācijas riskus tuvākā nākotnē. Ja globālos procesus, kas veicina inflāciju, ietekmēt nav Latvijas spēkos, ir jāmēģina apzināt un neitralizēt iekšzemes inflācijas katalizatorus. Mūsuprāt, valdības rīcībai jābūt vērstai divos virzienos. Pirmkārt, valsts atbalsta pasākumu precīza mērķēšana uzņēmumiem, primāri veicinot eksporta ar augstu pievienoto vērtību un produktivitātes celšanu, kā arī nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem. Otrkārt, nākamajos gados ir jāseko līdzi tam, lai ļoti strauji nepieaugtu būvniecības apjomi.”

Padome neapšauba, ka investīcijas infrastruktūrā Latvijai ir kritiski nepieciešamas un aicina veicināt tādas valsts investīcijas, kas stimulē produktivitāti, konkurētspēju un inovācijas, kas savukārt nodrošinās pozitīvas strukturālas izmaiņas ekonomikā, izaugsmi un labklājību.

Padome ir neatkarīga koleģiāla institūcija, kas izveidota ar mērķi nodrošināt fiskālās disciplīnas nosacījumu ievērošanas uzraudzību. Saeima Padomē apstiprinājusi Latvijas Universitātes profesori Innu Šteinbuku, Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas departamenta vadītāju Mortenu Hansenu (Morten Hansen), RTU Rīgas Biznesa skolas mācībspēku Andreju Jakobsonu, Igaunijas bankas viceprezidentu Ulo Kāsiku (Ülo Kaasik), bankas “Citadele” ekonomistu Mārtiņu Āboliņu un ekonomistu Ivaru Golstu.