Lelde Ceriņa. Foto: Raitis Bērziņš

“Gads ir atskaites punkts. Pirmkārt, jūtos par sevi lepna – par to, kā esmu tikusi tam cauri. Kaut nekas jau nav beidzies un nebeigsies ilgstoši, bet… Ir sajūta, ka varētu sevi no sirds samīļot, ka esmu bijusi pietiekami drosmīga, lai skatītos patiesībai acīs un pieņemtu lēmumus, kaut arī tie rada daudz neskaidrību un izmet no komforta zonas,” intervijā žurnālam “Santa” norāda TV3 Laika ziņu un pasākumu vadītāja Lelde Ceriņa, kura pirms aptuveni gada šķīrusies no dzīvesbiedra un bērnu tēva Aivja Ceriņa.

Pagājušajā gadā, Ziemassvētku laikā, beidzās iepriekš par paraugpāri dēvētā Ceriņu ģimenes idille, vēsta žurnāls “Privātā Dzīve”. Pēc ilgākas baumošanas par Aivja Ceriņa ārlaulības attiecībām, žurnālists sociālajos tīklos paziņoja, ka abi ar Leldi nolēmuši iet katrs savu ceļu.

Lelde atklāj, ka “nejauši nāca gaismā daudz neglītu pagātnes grēku”. “Jā, tā bija ilgstoša neuzticība. Seni uzvedības paterni, kas pastāvēja jau toreiz, kad iepazināmies. Tas ir jautājums par ačgārnu morālo kompasu un to, cik ļoti tas ievainojis.

Šķiroties daudz runājām, tās bija dziļas sarunas daudzu stundu garumā. Viņš teica, ka pašam nav atbildes, kāpēc tā darījis , – izklaides pēc. Tas mani pat sāpināja vairāk. Sevi var nespēt kontrolēt, kad esi ļoti, ļoti iemīlējies, kad sirds valda pār prātu. Bet te…” intervijā žurnālam “Santa” teic Lelde Ceriņa.

Viņa atzīst, ka intuīcija arī iepriekš bija čukstējusi ausī, ka nav īsti kārtībā, taču viņai nav bijis drosmes tai noticēt. “Ja tavs tuvākais cilvēks katru vakaru ieskatās acīs un apliecina, cik ļoti tevi mīl… Tagad varu teikt – mīlestība ir akla. Es jau varu runāt tikai par to, kā jūtos es – ļoti, ļoti ievainota. Un vissmagāk ievainoja fakts, ka neuzticība bija arī brīdī, kad biju visneaizsargātākā. Kad viss nāca gaismā, sapratu, ka mēģināt dzīvot kopā tikai bērnu dēļ, manuprāt, nav pareizi, jo viņi tāpat visu redzēs un jutīs. Nebūs iespējams notēlot saticīgu, mīlestības piepildītu laulību, ja tā vairs tāda nav. Drīzāk jutu to kā savu pienākumu – rādīt piemēru meitai, kā iestāties par sevi, cienīt, mīlēt sevi. Nevar bērniem iemācīt turēt personīgās robežas, ja pati ļauj sev darīt pāri,” teic Lelde.

Lelde uzsver, ka šķiršanās bija viņas lēmums. “Attiecībās ar Aivi ielēcu kā tīnis, tās strauji izvērtās nopietnas un ilga gandrīz 13 gadus. Man īsti nav bijusi iespēja iepazīt sevi. Vissmagākā nasta šādā situācijā, protams, ir pieviltajam – tas ir negodīgi. Viena puse var sastrādāt ziepes, pārplēst man dvēseli pušu, atvainties, nokārt degunu, bet man bērnu dēļ jāatrod sevī spēks nolikt malā emocionālo ievainojumu un palikt pietiekami neitrālai. Tomēr svarīgi, ka ar Aivi esam varējuši saglabāt cilvēcīgas attiecības,” izdevumam teic Lelde. “Tā ir ļoti dziļa vilšanās – pazaudēju kādu, ar ko biju dalījusi visu, kurš bijis mans lielākais atbalsts. Nodevība joprojām ļoti sāp. Bet brīdī, kad sirds lūst, tad saproti, ka tās ir neatgriezeniskas beigas, nav pat dusmu. Biju salauzta tik dziļi, ka gribējās kliegt, bet nespēju – es čukstēju. Jo vairāk sāpēja, jo klusāk čukstēju. Neizbēgami bija arī noraudātas naktis. Bijuši rīti, kad pamostos un pusdienu raudu, bet vakarā jāvada pasākums. Vienkārši ieeju dušā, tekošs ūdens ir mana terapija, un domāju par visām labajām lietām, ar ko man dzīvē ir veicies. Tādu lietu ir daudz. Kaut kādā ziņā arī izolējos no draugiem, no ģimenes. Likās, ka neviens nevar iekāpt manās kurpēs, ar to man jātiek galā pašai,” žurnālam atklāj Lelde.

“Kad tikko uzzināju par neuzticību, bija šoks, likās, ka būs jābrauc uz slimnīcu.  Dvēsele bija sadragāta drumstalās, bet man ļoti palīdzēja tuva draudzene. Viņai pirmajai toreiz piezvanīju. Viņa teica: “Saprotu, ka ir neaprakstāmi smagi, bet… kāds ir plāns?” Neļāva sabrukt un iestrēgt dubļos. Plāns bija šķirties. Vispirms meklēju terapeitu bērniem. Vajadzēja atbildes, kā šajā notikumā viņus maksimāli saudzēt. Atradu terapeitu arī sev. Pirmajos mēnešos tiešām biju ļoti savākta – nebija variantu, esmu viena, man ir divi mazi bērniņi, līdzšinējā dzīves kārtība izjukusi,” žurnālam “Santa” stāsta Lelde.

Viņa atzīst, ka pamazām viss iet uz augšu. “Esmu laimīgās attiecībās. Nevēlos slēpt, bet arī negribu komentēt plašāk. Varu tikai pateikties kosmosam, ka satiku šo cilvēku – tik iecietīgu, mīlošu un atbalstošu. Jo uzdevums nav viegls – būt ar tādu, kam sirds ir lauskās, būt gatavam palīdzēt likt pa lauskai kopā un rēķināties, ka šīs lauskas neizbēgami pašam iedurs pirkstu galos. (..) Nav garantijas, ka sāpju nebūs arī šajā mīlestībā. Ir jāmīl ar pilnu krūti, esot gatavam tikt sāpinātam. Jo mīlestība var būt arī vislabākās zāles, visdziedinošākā enerģija. Izvēlos tam ticēt,” izdevumam “Santa” teic Lelde Ceriņa.

Lasiet arī:  Trīs zodiaka zīmes, kam novembra beigās noslēgsies nozīmīgs dzīves posms

Lasiet arī:  Gaidot Ziemassvētkus, Andris Ērglis izdod dziesmu par mīlestību un tās enerģiju

Lasiet arī:  VIDEO | Džons Viljams, Raimonds Pauls un citi maestro, kuri radījuši skaistākos kino mūzikas meistardarbus