Kas tad ir vazelīns?
Vazelīnu 19.gadsimta otrajā pusē atklāja angļu ķīmiķis Roberts Česebrovs un to jau ļoti īsā laikā augstu novērtēja dēļ tā plašā pielietojuma gan skaistumkopšanā un veselības aprūpē, gan mehānikā, kā arī veicot dažādus sadzīviskus darbus.

Vazelīna sastāvā ir parafīns un dažādas minerāleļļas, kas tam piešķir biezu un taukainu konsistenci. Pateicoties tam, ka līdzeklim nav ne smaržas, ne garšas, tas tiek uzskatīts par neitrālu un piemērotu lietošanai arī alerģiskiem cilvēkiem (protams, ja vien nav specifiska jutība, piemēram, uz parafīnu).

Tiesa, tas nav gluži dabisks un dabai draudzīgs līdzeklis, jo vazelīns ir naftas produktu pārstrādes blakusprodukts, un nafta, kā zināms, nav atjaunojamais dabas resurss. Taču, būsim godīgi, vazelīna ieguves apjomi noteikti nav tie, kas ir noteicošie arvien straujākai naftas rezervju izsmelšanai.

Kur un kā to vari pielietot?

• Sausas ādas kopšanai, pēdu, ceļgalu
  un elkoņu ādas mīkstināšanai;
• Sasprēgājušu lūpu dziedēšanai;
• Ķermeņa pīlingam, samaisot ar sāli
  vai cukuru;
• Ienadžu un nagu ādiņu noņemšanai;
• Ādas nomierināšanai pēc vaksācijas;
• Make-up noņemšanai;
• Skropstu augšanas veicināšanai;
• Uzacu formas nostiprināšanai;
• Uz zobiem, lai nenosmērētos ar lūpu krāsu;
• Rētu mīkstināšanai, tai skaitā,
  pēc tetovēšanas;
• Uz brūcēm, lai neļautu tajās iekļūt
  infekcijām un mikrobiem;
• Krēmveida vaigu sārtuma, acu ēnu un
  lūpu krāsas pagatavošanai;
• Lai iztīrītu grima traipus no apģērba;
• Ādas aksesuāru un apavu kopšanai.

Īslaicīga ātrā palīdzība, nevis ikdienas skaistumkopšanas līdzeklis

Savas mīkstinošās un nomierinošās iedarbības dēļ, vazelīnu bieži mēdz saukt par ādas kopšanas brīnumlīdzekli ziemas sezonā, kad āda vairāk kā citos gadalaikos tiek pakļauta nelabvēlīgai laika apstākļu iedarbībai. Tomēr vienlīdz labi to var lietot visa gada garumā.

Vazelīna stiprā puse vienlaikus ir arī tā vājā puse
Ir gan arī vazelīna pretinieki, kuri uzsver jau iepriekš minēto produkta neekoloģiskumu un norāda arī uz citiem aspektiem. Dermatoloģe Anna Bērziņa apstiprina, ka ik pa laikam uzvirmo diskusijas par produktiem, kuru sastāvā ir šķidrais parafīns, un to (ne)labvēlību.

Starp biežākajiem argumentiem, kāpēc vazelīnu vai to saturošus produktus nevajadzētu lietot, tiek minēts tas, ka vazelīna sastāvā esošais parafīns noslēdz poras, tādējādi traucējot toksīnu izvadīšanu no organisma, lai gan oficiāli tas nav pierādīts. Pat, ja oficiālais viedoklis ir tāds, ka vazelīns nenosprosto poras, tomēr nav apstrīdams fakts, ka vazelīns atgrūž ūdeni, tādējādi ir grūti notīrāms no ādas, un ilgstoši uzkrājoties uz ādas vai tās porās, tas var piesaistīt netīrumus un aizraisīt ādas kairinājumu. Vēl pie mīnusiem tiek minēta arī mānīgā sajūta, ka āda pēc vazelīna lietošanas šķiet samitrināta – tā ir līdzekļa radītā aizsargkārtiņa, kas tāda šķiet, jo vazelīns pats par sevi neveic neko, kas atjaunotu vai uzlabotu dabisko ādas mitrināšanu. Bez tam, interneta forumos var lasīt, ka vazelīns var noderēt arī kā labs lubrikants, tomēr ir arī sastopamas norādes, ka vazelīns var izraisīt bakteriālo vaginozi, tāpēc to uz sieviešu dzimumorgāniem un maksts gļotādas nebūtu ieteicams lietot.

Tā vien šķiet, ka patiesība ir rodama kaut kur pa vidu un atliek ieklausīties dermatoloģes Annas Bērziņas ieteikumā lietot vazelīnu tikai ādas problēmu vai traumu novēršanas nolūkos, nevis kā ikdienas ādas kopšanas līdzekli. Taču baidīties no tā arī nevajadzētu: „Ja no vazelīnā esošā parafīna ādas kairinājums vai paaugstināta jutība nav novērota, tad tas droši var lietot.”