Francijas prezidents Emanuēls Makrons piektdien nosodīja Polijas konservatīvo valdību par nostāšanos pret Eiropas interesēm un brīdināja Varšavu, ka tā riskē nākotnē nonākt bloka nomalē.

“Šodien Polija nav valsts, kas var rādīt ceļu Eiropai, tā ir valsts, kas izlēmusi daudzās jomās nostāties pret Eiropas interesēm,” preses konferencē Bulgārijas pilsētā Varnā pavēstīja Makrons. “Valsts nostāda sevi Eiropas nākotnes vēstures nomalē.”

Kā ziņots, Polijas premjerministre Beata Šidlo ceturtdien pavēstīja, ka Polija paliks pie savas nostājas Eiropas Savienības (ES) pārsūtīto darbinieku direktīvas jautājumā, kuras pārskatīšanu pieprasa Makrons.

“Mēs aizstāvēsim savu nostāju līdz galam, jo tā ir nostāja, kas ir Polijas darbinieku interesēs,” Šidlo sacīja reportieriem Varšavā.

Makrons mēģina panākt, lai citas ES austrumu dalībvalstis ar zemām algām piekristu šīs direktīvas normu pārskatīšanai.

Šī direktīva pašlaik ļauj uzņēmumiem no dalībvalstīm ar zemākām algām uz laiku darbiniekus nosūtīt uz bagātākām dalībvalstīm, izvairoties no tajās esošajiem augstākajiem sociālajiem maksājumiem.

Makrons ir uzstājis, ka šī direktīva noved pie negodīgas konkurences Francijas darba tirgū par sliktu Francijas darbiniekiem. Makrons ceturtdien pat paziņoja, ka ES draud izjukšana, ja tā nepārskatīs pretrunīgi vērtētās šīs direktīvas normas.

Polija ir valsts, kas gūst vislielāko labumu no pārsūtīto darbinieku direktīvas, un grib saglabāt nemainīgas tās pašreizējās normas.

Tiek lēsts, ka apmēram 500 000 Polijas pilsoņu ir nodarbināti Polijas uzņēmumos citās ES valstīs.

Austrija un Francija ir starp ES valstīm, kur strādā visvairāk pārsūtīto pagaidu darbinieku.

Parīze ar Vīnes un Berlīnes atbalstu vēlas pagaidu darbinieku darba termiņu ierobežot ar 12 mēnešiem, uz pusi samazinot Eiropas Komisijas (EK) ieteikto termiņu.

Francija prasa arī aktīvāk cīnīties pret mēģinājumiem direktīvas normas izmantot krāpšanas nolūkos. Saskaņā ar šīm normām Francijā 2015.gadā bija nodarbināti 286 000 cilvēku.

Cenšoties iegūt atbalstu savam reformu plānam, Makrons trešdien devās braucienā pa Centrālās un Austrumeiropas valstīm, apmeklējot Austriju, Rumāniju un Bulgāriju.

Tā dēvētā pārsūtīto darbinieku direktīva izpelnījusies ES bagātāko dalībvalstu, tostarp Francijas, kritiku, kuras apgalvo, ka tā rada sociālo dempingu, jo ļauj apiet bagātākajās valstīs esošās augstās veselības apdrošināšanas un sociālās iemaksas.

Šis jautājums kļuvis par politisku strīdus ābolu starp relatīvi bagātākajām Rietumvalstīm un Austrumeiropu, no kurienes pamatā nāk pārsūtītie pagaidu darbinieki.

Austrumeiropas valstu valdības uzskata, ka Makrona ierosinājumi ir pārāk radikāli un mazina relatīvi nabadzīgāko valstu uzņēmumu konkurētspēju.

Taču, šķiet, Parīzei izdevies panākt lūzumu trešdien Zalcburgā notikušajās sarunās ar Slovākijas un Čehijas līderiem. Slovākijas premjerministrs Roberts Fico atzinis, ka risinājums šajā jautājumā būtu “labas ziņas ES”.