Foto: Pixabay.com
17.maijs tiek atzīmēts kā Starptautiskā diena pret homofobiju, transfobiju un bifobiju (IDAHOBIT). No 49 Eiropas valstīm Latvija LGBTI (Lesbian, gay, bisexual, transgender and intersex) tiesību aizsardzības jomā jau 5.gadu ieņem bēdīgi zemo 41.vietu, bet starp Eiropas Savienības valstīm sliktāk ir tikai Polijā.
“Šāda stagnācija skaidri parāda sistemātisku LGBT tiesību ignorēšanu un norāda, ka nepieciešams virzīties pretī visu Latvijas iedzīvotāju iekļaujošai politikai,” komentē apvienības Mozaīka valdes loceklis Kaspars Zālītis.
Atzīmējot starptautisko dienu pret homofobiju, bifobiju un transfobiju, apvienība Mozaīka aicina solidaritātē pacelt visu laiku lielāko virtuālo varavīksnes karogu Latvijā.
Rainbow Europe ikgadējo pārskatu veido Eiropas lielākā LGBTI tiesību aizsardzības organizācija “ILGAEurope”, novērtējot valsts likumiskos un politiskos apstākļus sešās kategorijās, kas tieši ietekmē minoritāšu dzīves kvalitāti: vienlīdzība un antidiskriminācija, ģimeņu aizsardzība, naida noziegumi un naida runa, likumīga dzimuma atzīšana un ķermeņa neaizskaramība, pilsoniskās sabiedrības telpa un attieksme pret patvēruma meklētājiem.
Latvija šodien publicētajā pārskatā saņēmusi 17% novērtējumu.
Sliktāk ir tikai astoņās Eiropas valstīs: Sanmarīno (13%), Polijā (13%), Baltkrievijā (12%), Monako (11%), Krievijā (10%), Armēnijā (8%), Turcijā (4%) un Azerbaidžānā (2%). Augstāko vērtējumu ieguvusi Malta (94%), Beļģija (74%), Luksemburga (71%), Portugāle (67%) un Norvēģija (67%).
“Covid-19 pandēmijas ietekmē redzams, ka Latvijā pastāv neiecietības krīze, kas ievērojami ietekmējusi visu cilvēku, tai skaitā LGBTI cilvēku dzīves kvalitāti. 2019. un 2020. gadā naida runas, kas vērsta pret LGBTI pārstāvjiem, monitoringā katru gadu tika konstatēti 500 gadījumi, savukārt konkrētā laika posmā Valsts policijā šajā kontekstā iesniegti 32 iesniegumi, no kuriem tikai deviņos gadījumos sākts kriminālprocess un vairākos gadījumos esot saņemti absurdi pamatojumi kriminālprocesa sākšanas atteikumam.
Šogad ir bijis liels ziņojumu skaita par naida runas pret LGBTI kopienu pieaugums – līdz marta beigām saņemti 700 ziņojumi. Vienlaikus LGBTI kopiena nav vienīgā, kas cieš no aizspriedumiem un naida runas, Latvijā joprojām ir izplatīts antisemītisms, rasisms, romufobija un nepatika pret patvēruma meklētājiem.. Likumdevējam un izpildvarai vajadzētu to ņemt vērā un risināt,” norāda Mozaīkas valdes loceklis Kaspars Zālītis.
Tāpat K. Zālītis norāda, ka kopš 2020.gada rudens Latvijas Republikas Satversmes tiesa divos spriedumos likumdevējam norādījusi uz nepietiekamo valsts aizsardzību viendzimuma ģimenēm. Lai gan pēdējo gadu laikā, sabiedrībai kļūstot atvērtākai un tolerantākai, panākts ievērojams progress, atsevišķu politisko spēku un to līderu aizspriedumos balstītā retorika un mēģinājumi grozīt Satversmi, izslēdzot no tās viendzimuma ģimenes, joprojām neatlaidīgi cenšas Latvijas iedzīvotājos veicināt noraidošu attieksmi.
“Latvijas lielākā vērtība ir cilvēks – neatkarīgi no seksuālās orientācijas, dzimuma identitātes, etniskās piederības. Tas mūsu politiķiem ir jāapzinās un jāpārstāj veidot vidi, kurā kāds ir vērtīgāks par citu. Mēs vēlamies būt valsts, kurā ikviens var realizēt savu potenciālu, sniedzot ieguldījumu sabiedrības kopējā attīstībā. Rietumeiropas prakse rāda, ka iekļaujošāka likumdošana dod iespēju radīt daudz iekļaujošāku sabiedrību. Ir laiks mainīties un ieņemt progresīvu kursu, esot vienotiem, nevis sašķeltiem,” norāda Kaspars Zālītis.
“Šodien pie vairākām vēstniecībām un uzņēmumiem Rīgā tiek pacelti varavīksnes karogi. Tāpat ik vienam ir iespēja pievienoties visu laiku lielākā virtuālā varavīksnes karoga pacelšanā, katrs sev un pasaulei parādot, ka Latvija nav nācija, kuras pamatā ir diskriminācija,” norāda Mozaīka pārstāvis.
“Mēs esam sirds un mīlestības nācija. Mozaīka aicina ikvienu kopienas pārstāvi un atbalstītāju doties uz milestibasnacija.lv* un pacelt savu digitālo karogu, lai tas plīvo par vienlīdzību.
*Kampaņa Mīlestības nācijas tiek īstenota projekta #ApturiNaidu ietvaros, ko finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
