Pavasara mēnešos norit aktīva vakcinēšanās pret ērču encefalītu, tomēr liela daļa cilvēku izvēlas nevakcinēties, kā iemeslu visbiežāk minot līdzekļu trūkumu, liecina “If Apdrošināšana” veiktā aptauja.

Citos gadījumos kā nevakcinēšanas iemesls tiek minēts arī laika trūkums un neticība vakcinācijai.

Vairāk nekā puse jeb 53% aptaujas dalībnieku atzina, ka nav vakcinējušies, un lielākā daļa jeb 58% no tiem norādīja, ka viņiem neatliek līdzekļu vakcīnas iegādei. Vēl 12% aptaujas dalībnieku norādīja, ka viņiem neatliek laika vakcinācijai, 7% netic vakcinācijai, bet vēl 6% uzskata, ka vakcinēties viņiem nav aktuāli.

No aptaujas dalībniekiem, kas ir vakcinējušies, mazāk nekā puse jeb 46% bija vakcinējušies pirms vairākiem gadiem, 25% pagājušajā gadā, 17% šogad, bet 11% cilvēku nevarēja precīzi atcerēties, kad saņēmuši vakcīnu. 61% vakcinēto cilvēku vakcinēšanos bija apmaksājuši no saviem līdzekļiem, bet 37% tās izdevumus bija sedzis apdrošinātājs.

Mazāk nekā puse jeb 47% aptaujāto ir pārliecināti, ka labāka vakcīnas iedarbība pret ērcēm ir tad, ja to veic ziemas mēnešos. Tomēr vakcinēties var visa gada garumā, arī ērču aktivitātes laikā, piemērojot konkrētajam laikam atbilstošu vakcinēšanas shēmu.

Vakcinācijas shēmas pilns kurss sastāv no trim vakcīnas devām. Mēnesi līdz trīs mēnešus pēc pirmās vakcīnas ir jāveic otrās devas ievadīšana. Divas devas pasargās no ērču encefalīta tikai uz vienu sezonu, tāpēc ir nepieciešama vēl trešā vakcīnas deva, kuru ievada sešus līdz 12 mēnešus pēc otrās devas. Lai imunitāti uzturētu, ir nepieciešams veikt revakcinācijas poti profilaksei trīs līdz piecus gadus pēc pilnā vakcinācijas kursa.

Aptauja veikta aprīļa sākumā interneta vidē, tajā piedalījās 540 respondenti no dažādiem Latvijas reģioniem.

Jau ziņots, ka par augsta riska teritorijām saslimšanai ar ērču encefalītu šogad atzīti 27 Latvijas novadi, iepriekš informēja Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

SPKC informēja, ka šogad līdz 27.martam fiksēts viens saslimšanas gadījums ar ērču encefalītu, taču saslimšana notikusi 2016.gadā. Tāpat fiksēti 32 saslimšanas gadījumi ar Laimas slimību, no tiem šajā gadā – deviņi gadījumi. Šogad fiksēts arī saslimšanas gadījums ar ērlihiozi, pati saslimšana gan notikusi 2016.gadā.

Gada griezumā pērn, salīdzinot ar 2015.gadu, par 61 gadījumu pieaugusi saslimšana ar ērču encefalītu, bija par deviņiem gadījumiem vairāk saslimšanas gadījumu ar ērlihiozi, savukārt par 16 gadījumiem mazāk – saslimšanas gadījumu ar Laimas slimību, norāda SPKC.

SPKC epidemiologi atgādina, ka, dodoties dabā, apģērbs jāpielāgo tā, lai ērce nevarētu zem tā pakļūt – bikšu gali jāieliek zeķēs vai zābakos, aprocēm un apkaklei jābūt cieši pieguļošai, blūze vai krekls jāieliek biksēs. Ērces visbiežāk pieķeras garāmejošiem cilvēkiem potīšu augstumā, tādēļ, pat uz īsu brīdi iebrienot zālē, jānodrošinās, lai ērce nevarētu pakļūt zem apģērba.