Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa izsludinātie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā nodrošinās lētākus kredītus patērētājiem, aģentūrai LETA pauda Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāve Evita Urpena.

Atsaucoties uz Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas aicinājumu, EM kā atbildīgā par nebanku kreditēšanas nozares politikas veidošanu informēja, ka Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumi nodrošinās rūpīgāku patērētāja maksātspējas vērtēšanu, lētākus kredītus patērētājiem un ierobežos kredītu reklāmas, kas radīs jaunus izaicinājumus nozares komersantiem.

“Strādājot pie likuma grozījumiem un piedaloties diskusijās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdēs par priekšlikumiem grozījumiem likumā, EM prioritāte bija rast efektīvākos risinājumus, kā nodrošināt rūpīgāku patērētāja maksātspējas vērtēšanu, kas ministrijas ieskatā ir lielākais problēmjautājums patērētāju kreditēšanas jomā Latvijā,” stāstīja Urpena.

Viņa uzsvēra, ka ministrija ir gandarīta par panākto vienošanos, iekļaujot likumā normas, kas jau no nākamā gada nodrošinās daudz rūpīgāku patērētāju maksātspējas vērtēšanu. Turklāt šīs stingrākās normas attieksies gan komercbanku, gan nebanku kreditēšanā.

Līdz ar veiktajiem grozījumiem likumā no 2019.gada 1.janvāra bankas un nebanku kredītu devēji ar kredītinformācijas biroju starpniecību varēs iegūt pilnu informāciju par patērētāja saistībām, kas uzlabos patērētāja maksātspējas vērtēšanas kvalitāti visās kreditēšanas iestādēs. Uprena piebilda, ka kredītinformācijas birojos pieejama informācija ne tikai par patērētāja kredītsaistībām, bet arī par patērētāja nenokārtotajiem maksājumiem par elektroenerģiju, telekomunikāciju pakalpojumiem.

Savukārt Saeimas pieņemtā norma, nosakot nebanku kredīta kopējo izmaksu slieksni 0,07% dienā jeb 25% gadā, EM ieskatā padarīs patērētājiem kredītus lētākus un palielinās kredītu izsniegšanas atteikumu skaitu, jo kredītu devēji būs spiesti piesardzīgāk izsniegt kredītus un rūpīgāk vērtēt patērētāju spēju atmaksāt kredītu.

“Ministrija konceptuāli neiebilda pret priekšlikumu samazināt kredīta kopējo izmaksu maksimālos griestus, rūpīgi izvērtējot likmju apmēru, lai rastu sabalansētu risinājumu starp patērētāju un kredītu devēju interesēm, vienlaikus nodrošinot godīgu konkurenci tirgū un neradot nelegālās kreditēšanas pieauguma risku. Taču kredīta kopējo izmaksu samazinājums līdz 0,07% dienā ir augsts, kas EM ieskatā negatīvi ietekmēs konkurenci tirgū un var radīt nelegālās kreditēšanas pieauguma risku,” sacīja Urpena.

Pēc viņas teiktā, būtiskāko ietekmi šī norma atstās uz kredītiem līdz 30 dienām, līdz ar to prognozējams, ka izplatītāki kļūs kredītlīniju kredīti un kredīti ar garākiem atmaksas termiņiem. Arī distances kredītus šāds priekšlikums ietekmēs vairāk nekā cita veida kredītus. Vienlaikus EM secināja, ka zināma ietekme būs vērojama arī atsevišķos banku sektora kreditēšanas pakalpojumos.

Jau ziņots, ka pret grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā iebilda Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija, kuras vadītājs Gints Āboltiņš aģentūrai LETA pauda, ka likuma grozījumu rezultātā patērētājiem Latvijā vairs nebūs pieejami nelieli aizdevumi uz īsiem termiņiem.

“Komercbankas lielākoties patēriņa kredītu segmentā izsniedz aizdevumus, kas lielāki par 500 eiro, savukārt nebanku sektors attīstīto tehnoloģiju dēļ spēja efektīvi izsniegt mazāku summu aizdevumus. Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā nosaka, ka turpmāk izsniedzot 100 eiro aizdevumu uz 30 dienām, maksimāli nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumi varēs piemērot 2,1 eiro. Ar šādu valsts noteiktu cenas ierobežojumu nozares uzņēmumi nespēs nodrošināt pakalpojuma sniegšanu,” pauda asociācijas vadītājs.

Ziņas avots: LETA.