Pērn dzīvību noslīkstot zaudējuši 103 cilvēki, tostarp trīs bērni. Tas ir piecas reizēs vairāk nekā vidēji citās Eiropas valstīs, liecina Slimību profilakses un kontroles centra un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta publiskotie dati.

Visvairāk – 60% – noslīkst upēs, ezeros, dīķos. Noslīkušo skaits šogad jau – 101 cilvēks, un gads vēl nav galā.

“Noslīkšana ir novēršama. Vairāk nekā 100 cilvēku varēja aizvien būt starp mums. Ir jāpanāk, lai visās ģimenēs, atbildīgo amatpersonu kabinetos, skolas klasēs, draugu lokā zinātu, kā rīkoties, lai noslīkšana nav iemesls traģēdijai. Runājot par nāvi, kas varēja nenotikt, statistikas procenti nav svarīgi,” jaunākos datus vērtē biedrības “Peldēt droši” dibinātāja Zane Gemze.

Noslīkšana ir viens no trim biežākajiem nāves cēloņiem bērniem vecumā līdz 14 gadiem. Visbiežāk bērni noslīkst piemājas ūdenstilpēs, nenorobežotos dīķos, upēs. Eksperti visā pasaulē ir vienoti – katra bērna nāvē ir vainojama bezatbildīga vecāku rīcība, atstājot bērnu nepieskatītu.

Noslīkst klusu un ļoti ātri, var paiet vien pāris minūtes, un trauslā dzīvība izgaist…

Upes ir viena no neparedzamākajām un bīstamākajām ūdenstilpēm. Upes gultne var būt ļoti mainīga, peldēšanu apgrūtina neredzamas straumes un atvari. To apliecina arī statistika – trešdaļa (37%) Latvijā noslīkušo gājuši bojā upē, parāda dati.

Līdzīgi kā arī citās valstīs, Latvijā 80% no visiem noslīkušajiem ir vīrieši. Tas skaidrojams ar pārgalvību, alkohola lietošanu un savu spēju pārvērtēšanu.

Ņemot vērā bojāgājušo skaita pieaugumu vecumā virs 60 gadiem, secina, ka jādomā par pasākumiem arī šīs auditorijas uzrunāšanā. Pērn noslīkuši 42 seniori, par 20% vairāk nekā 2018.gadā.

Latvijas Peldēšanas federācijas ziņojumā “Cilvēku drošība uz ūdens Latvijā. Slīkšanas un noslīkšanas statistika 2019.gadā” apkopoti Slimību profilakses un kontroles centra un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta dati. Pilnais ziņojums pieejams peldidrosi.lv.

Foto: Unplash.com