Eiropas Savienībā (ES) nepilni 23 miljoni bērnu dzīvo nabadzībā, bet sieviešu nabadzības risks pieaug ar katru nākamo bērnu, liecina Eiropas Dzimumu vienlīdzības institūta (EIGE) veiktais pētījums.

Saskaņā ar tā rezultātiem ES pašlaik ir vairāk sieviešu un vīriešu uz nabadzības un sociālās atstumtības sliekšņa, nekā bija 2010.gadā.

Pētījuma autori secinājuši, ka jaunieši, vientuļie vecāki, migranti, cilvēki ar īpašām vajadzībām, kā arī ģimenes ar vismaz trim bērniem ir nabadzības riskam visvairāk pakļautās iedzīvotāju grupas.

EIGE pētījumā secināts, ka ES 18% pāru ar vienu bērnu ir pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskam, pāru ar diviem bērniem vidū tādu ir 19%, savukārt ar vismaz trim bērniem – 31%. Bez bērniem gan pāru, kuros abi partneri ir darbspējas vecumā, gan pāru, kuros viens no partneriem ir darbspējas vecumā, vidū nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauti 19% pāru.

Savukārt mājsaimniecībās, kur ir viens pieaugušais, nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauti 46% vientuļo vecāku mājsaimniecību, 39% mājsaimniecību, kur dzīvo viens 65 gadu vecumu nesasniedzis cilvēks, un 26% mājsaimniecību, kur dzīvo viens vismaz 65 gadus vecs cilvēks.

Sievietes vientuļo vecāku nabadzības risks skar īpaši smagi, jo no visiem vecākiem, kas ES vieni audzina bērnus, viņas veido 85%.

Nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto mājsaimniecību īpatsvars gan Latvijā, gan Lietuvā vientuļo vecāku un ģimeņu ar bērniem vidū ir nedaudz virs ES vidējā rādītāja, bet Igaunijā tas ir viens no zemākajiem ES.

EIGE norāda, ka ir skaidri redzams, ka ģimenes atkarība no tēva ienākumiem daudzās ES ģimenēs palielina nabadzības un nedrošības risku – ES 70% ģimeņu ieslīgtu nabadzībā, ja tēvs zaudētu darbu.

“Mums ir jānodrošina labākas karjeras iespējas sievietēm, godīgas algas un labākas sociālās sistēmas, piemēram, pensiju plāni, kuros ņemtas vērā atšķirīgās vajadzības un izaicinājumi, ar kuriem saskaras sievietes un vīrieši. Tas palīdzēs aizsargāt no nabadzības ne tikai sievieti, bet arī visu ģimeni, tostarp vīriešus un bērnu,” komentējot pētījuma rezultātus, sacīja EIGE direktore Virginija Langbaka.

Lai gan nodarbinātība ir nozīmīgs faktors cilvēku pasargāšanā no nabadzības, ne vienmēr ar darbu vien ir pietiekami. Pētījumā secināts, ka 36% vīriešu un 25% sieviešu, kas dzīvo nabadzībā, ir nodarbināti. Vienlaikus, kā liecina pētījums, daudzi vīrieši dzīvo nabadzīgās mājsaimniecībās, jo viņu dzīvesbiedres vai partneres nav iesaistītas darba tirgū vai arī viņu ienākumi ir nelieli.

Tāpat sieviešu ar bērniem nodarbinātības līmenis ir salīdzinoši neliels. 55% sieviešu, kurām ir vismaz trīs bērni, strādā arī algotu darbu, bet ar katra nākamā bērna nākšanu pasaulē sievietes ekonomiskā neatkarība sarūk.

Nepieciešamība gādāt par bērniem, vecākiem, slimiem vai ar īpašām vajadzībām tuviniekiem daudzām sievietēm liedz strādāt algotu darbu, kas neatgriezeniski ietekmē viņu karjeru, finansiālo situāciju un arī pensiju.

Eiropā nabadzība un sociālā atstumtība visvairāk skar gados jaunus cilvēkus, jo īpaši tad, kad viņi sāk no vecākiem neatkarīgu dzīvi. Jauniešu vidū nabadzībai vienlīdz ir pakļautas gan sievietes, gan vīrieši, savukārt vismaz 75 gadu vecumu sasniegušo cilvēku vidū nabadzības risks sievietēm ir augstāks nekā vīriešiem.

Latvijā monetārai nabadzībai ir pakļautas 37% vismaz 75 gadu vecumu sasniegušo sieviešu, kas ir otrs augstākais rādītājs aiz Igaunijas (37%). Savukārt viszemākais tas ir Ungārijā (4%) un Luksemburgā (8%).

Migrantu nabadzības risks ir augstāks nekā vietējiem ES iedzīvotājiem. 2014.gadā 41% sieviešu un 39% vīriešu, kas nav dzimuši ES, bija pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskam. Migrantu vidū dzimumu starpā nabadzības riski ir vēl izteiktāki: 39% migrantu sieviešu 2014.gadā ES bija ekonomiski neaktīvas, bet vīriešu vidū tādi bija 20%.

Īpašam nabadzības riskam ir pakļauti čigānu tautības cilvēki: 90% šīs tautības pārstāvju dzīvo nabadzībā. 2011.gadā nodarbināti bija 35% čigānu vīriešu un nepilns 21% čigānu sieviešu.

Ziņojums “Nabadzība, dzimums un nevienlīdzības ES” sagatavots pēc šā gada otrajā pusē ES prezidējošās valsts Slovākijas lūguma.

Foto: pexels