Pārskatot Eiropas Savienības (ES) attīstības sadarbības politiku, turpmāk ES vairāk pievērsīs uzmanību viszemāko ienākumu valstīm.

Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (V) piedalījās ES attīstības sadarbības ministru neformālajā sanāksmē, kuras darba kārtības centrā bija ES attīstības sadarbības politikas pārskatīšana un jauna ES investīciju instrumenta izveide, kā arī drošības un attīstības sadarbības politiku ciešāka sasaiste.

Diskusijā par iespēju nepieciešamības gadījumā stiprināt partnervalstu spējas drošības situācijas stabilizēšanā un uzlabošanā Kalniņa-Lukaševica uzsvēra, ka “ir atbalstāmas iniciatīvas ES ietvaros, kas tuvinās drošības un attīstības sadarbības instrumentus un veicinās partnervalstu pašu spējas novērst un risināt konfliktus”. Attīstības sadarbības un drošības jautājumu sasaiste sanāksmē tika apspriesta, ņemot vērā, ka drošības jautājumi tiešā veidā ietekmē valstu spēju attīstīties.

Tāpat sanāksmes dalībnieki apsprieda jauna ES Ārējā investīciju plāna izveidi, attiecībā uz kuru Eiropas Komisija 13. septembrī publicēs priekšlikumu, lai atbalstītu investīcijas Āfrikā un ES kaimiņvalstīs ekonomikas veicināšanai, migrācijas pamatcēloņu risināšanai un sniegtu ieguldījumu ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā.

Pārskatot ES attīstības sadarbības politiku, turpmāk ES vairāk pievērsīs uzmanību viszemāko ienākumu valstīm. Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre sanāksmē uzsvēra, ka ir būtiski turpināt sadarbību arī ar vidēju ienākumu valstu grupu. Pie tās pieskaitāmas tādas valstis kā Ukraina un Sīrija, kuru drošības situācija tiešā veidā ietekmē ES drošību.

“Ir jānodrošina, ka ES spēj sniegt nepieciešamo atbalstu attīstības valstīm elastīgā veidā. Attīstības sadarbībai ir jākļūst elastīgākai un spējīgai ātri reaģēt uz situācijas izmaiņām ES kaimiņu reģionos,” akcentēja parlamentārā sekretāre diskusijā par ES attīstības sadarbības politikas pārskatīšanu.

Sanāksmē tika apspriesta arī ES nākotnes sadarbība ar Āfrikas, Karību un Klusā okeāna valstīm pēc 2020. gada, kad spēku zaudē pašreizējais Kotonū partnerattiecību nolīgums, kura gaitā tiek īstenota ES attīstības sadarbība ar šīm valstīm un piešķirts finansējums attīstības sadarbības mērķu sasniegšanai.

Sanāksmē tika pārrunāta arī ES jaunā iniciatīva – “Partnerības ietvara izveide ar trešajām valstīm migrācijas jomā”. Jaunais partnerības ietvars veicinās stratēģisko sadarbību ar trešajām valstīm nelegālās migrācijas pamatiemeslu risināšanā, kā arī stiprinās ES aktivitāšu labāku koordināciju.

Informācija: BNS