Foto: Valsts kanceleja

Saskaņā ar Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra “SKDS” augustā pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma veiktās aptaujas datiem, parlamentā ir izredzes iekļūt septiņām līdz 12 partijām.

Piecu procentu barjeru šobrīd pārvarētu “Jaunā Vienotība”, Nacionālā apvienība, ZZS, “Saskaņa”, “Progresīvie” , “Attīstībai/Par!”,  “Apvienotais saraksts”. Izredzes iekļūt parlamentā ir arī “Stabilitātei”, “Konservatīvajiem”, “Katram un katrai”, kā arī “Latvija pirmajā vietā”. Protams, līdz 1.oktobrim partiju reitingi vēl ne reizi vien var mainīties.

Īsumā iepazīstināsim ar pirmā septītnieka premjera amata kandidātiem.

Krišjānis Kariņš, (JV). Viņam iznāca stūrēt valdības kuģi ne tajā vieglākajā laikā. Sākumā Covid-19 krīze, tad straujš elektroenerģijas cenu kāpums, kurš šobrīd pārgājis nopietnā enerģētiskā krīzē, Krievijas iebrukums Ukrainā un pamatīgs inflācijas lēciens, kurš jūlijā sasniedzis jau 21,5%. Nav brīnums, ka nebija ne vien mēģinājumu Kariņu gāzt, bet pat kārtīgi “sašūpot” valdību neviens necentās. “Nacionāļu” ultimāts ar iekšlietu ministres Marijas Golubevas (AP) demisijas pieprasīšanu un tam sekojošais premjera pretgājiens ar ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (NA) atbrīvošanu bija, Valsts prezidenta Egila Levita vārdiem runājot, tikai tādas “nelielas turbulences”. Tomēr Kariņam ne reizi vien pārmests nepietiekami stingrs mugurkauls un izvairīšanās no stingras pozīcijas.

Jāatzīmē, ka visās premjeru diskusijās Krišjāni Kariņu diezin vai redzēsim – “Jaunās Vienotības” valde 29.augustā lēma atteikt dalību tajās priekšvēlēšanu debatēs, uz kurām plānots aicināt smagos noziegumos apsūdzēto un pirmajā tiesu instancē notiesāto, kā arī par korupciju no ASV puses sankcionēto Aivaru Lembergu.

Uģis Mitrevics (NA). Savā ziņā pārsteigums, jo tradicionāli bija pierasts, ka “nacionāļi” šim amatam izvirza Robertu Zīli. Siguldas novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrēvics ir pietiekami tālredzīgs pašvaldības vadītājs, ko apliecina jau tas, ka Sigulda pirmā Latvijā pašvaldības īpašumos atteicās no gāzes apkures un ķērās pie papildu granulu katlu izbūves. Cits jautājums, vai ar to pietiks, lai brīvi peldētu lielās politikas aizkulišu spēlēs un partiju savstarpējās intrigās. Lai gan jādomā, te viņam padomdevēju netrūks.

Aivars Lembergs (ZZS). Kā Ministru prezidenta amata kandidātu ZZS piesaka Lembergu jau ceturto reizi (iepriekš – pirms 9., 10., 11.Saeimas vēlēšanām). Nevienās Saeimas vēlēšanās Lembergs gan nekandidēja, un politisko procesu vērotāji ne reizi vien norādījuši, ka Lemberga izvirzīšana premjera postenim ir tikai “miglas pūšana” vēlētājiem acīs. Šoreiz paziņots, ka Lembergs uzņemšoties premjera lomu vien tad, ja ZZS iegūs 51 no 100 Saeimas deputātu mandātiem. Šāds rezultāts ir praktiski neiespējams. Tikpat neiespējami, ka Valsts prezidents nominētu premjera amatam ASV sankcionētu personu, kurai gan šī iemesla, gan joprojām spēkā esošo apsūdzību korupcijā un tiesu darbu dēļ pieeju valsts noslēpumam neredzēt kā savas ausis.

Ivars Zariņš (Saskaņa). Bijis 11., 12. un 13.Saeimas deputāts. Pretēji daudziem citiem politiķiem, savu partejisko piederību nav mainījis kopš 2011.gadā pievērsās politikai. Zariņa ievēlēšana 12.Saeimā tika publiski apšaubīta, kad pēc īrētu autobusu sabraukšanas Stalbes pagastā tika konstatēts aizdomīgi liels atbalsts “Saskaņai” un plusu skaits tieši Zariņam. Vēlāk Drošības policija paziņoja, ka balsu pirkšanas nav bijis.  Šā gada februārī, pildot solījumu nolikt deputāta mandātu, ja [Ukrainā] sāktos karš, to arī izdarīja. Šobrīd kā viņa darbavieta norādīta sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa” — konsultants.

Kaspars Brikšens (“Progresīvie”). “Rail Baltica” stratēģijas un attīstības vadītājs un AS “Pasažieru vilciens” padomes loceklis Kaspars Brikšens politikā sevi pieteica 2017.gadā kā viens no “Kustība Par!” dibinātājiem. Bijis nacionālās aviokompānijas “airBaltic” padomes priekšsēdētāja vietnieks (2020.gadā toreizējais satiksmes ministrs viņu atsauca no amata dēļ “airBaltic” reklāmas akcijā paustā, ka “visā Austrumeiropā 23.februārī svin “Vīriešu dienu”), bijis arī “Rail Baltica” attīstītāja “RB Rail” vadības komandā. Jāatzīmē, ka laikā, kamēr Brikšens bija “airBaltic” vadības komandā, aviosabiedrība iekūlās pietiekami daudzos skaļos skandālos gan saistībā ar lidmašīnu iegādi, gan investoru piesaisti.

Artis Pabriks (A/Par). Viens no Latvijas politikas “smagsvariem”. Bijis 8., 9., 10., 11., 13.Saeimas deputāts, Eiropas Parlamenta deputāts, LR ārlietu ministrs, aizsardzības ministrs un Ministru prezidenta biedrs Krišjāņa Kariņa valdībā. Kopumā valdībā strādājis desmit gadus, tiesa, šajā laikā ne reizi vien arī mainījis politiskos spēkus. Bijis Tautas partijā, partijā “Sabiedrība citai politikai”, “Vienotībā”, tagad – partijā “Latvijas attīstībai”. Būtisku skandālu Arta Pabrika deputāta karjerā nav bijis. Lielākie pārmetumi viņam bijuši saistīti ar lēmumu regulāri mainīt politisko piederību.

Uldis Pīlēns (partiju apvienības “Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība, Liepājas partija”). Šķiet tikai loģiski, ka “Apvienotā saraksta” premjera amata kandidāts ir šī saraksta izveidošanas iniciators. Viņš pats gan 14.Saeimas vēlēšanās nekandidē. Uldis Pīlēns ir nu jau plaši sazarotā un savulaik paša dibinātā “UPB holdinga” padomes priekšsēdētājs. Tradicionāli bijis Latvijas miljonāru Top 100 (izņemot pagājušo gadu, kad netika iesniegts 2020.gada pārskats). Toties pirmspandēmijas gadā viņa peļņa tika lēsta 62 miljonu eiro apmērā. Lai nu kā, bet biedrības “Apvienotais Latvijas saraksts” nodibināšana īsā laikposmā jau vien liecina, ka vīram ir “krampis”.

Aleksejs Rosļikovs (“Stabilitātei!”). Šī partija ir savulaik no “Saskaņas” izslēgtā bijušā Rīgas domnieka Rosļikova un bijušā “saskaņieša” Valērija Petrova lolojums. Nepilnu gadu (no 2019. gada februāra līdz decembrim) bijis Rīgas domes Attīstības komitejas vadītājs. Šajā periodā piedzīvojis arī Valsts drošības dienesta veiktu kratīšanu kriminālprocesā par nacionālā, rasu un etniskā naida kurināšanu. Tomēr plašāku atpazīstamību Rosļikovs guvis ar saviem “antivaksera” izgājieniem, kā arī ar aicinājumu šā gada 9.maijā neievērot likumu un ar ziediem lauzties pie okupācijas staba pakājes Pārdaugavā. Aleksejs Rosļikovs ir Latvijas Apvienotās policistu arodbiedrības viceprezidents. Tiesa, Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks izplatīja paziņojumu, ka šo arodbiedrību ar policiju asociēt nevajadzētu.