Lasot rakstu pēc raksta un grāmatu pēc grāmatas, esiet uzmanīgi: ne katrs lasīšanas materiāls ir vienādi veselīgs. Kam jāpievērš uzmanība, izvēloties informācijas avotu, lai neiztērētu laiku veltīgi – ar to mēģināsim tikt galā tālāk.
Kas tad ir informatīvais fastfūds un ar ko tas ir kaitīgs?
Ēdiens, ko jūs patērējat, rada milzīgu ietekmi jūsu organisma darbībā. Tieši tāpat ir ar grāmatām un rakstiem, ko jūs lasāt – tās ietekmē jūsu smadzeņu darbības efektivitāti.
Mēs aizvien biežāk piepildām galvas ar literatūras “atkritumiem”, kas ir ekvivalenti neveselīgai pārtikai – fastfūdam. Diez vai jūs sajutīsiet to negatīvo ietekmi uzreiz nākamajā dienā vai pat pēc nedēļas. Tieši tāpat nekvalitatīvs ēdiens, kas nenes ļaunumu kuņģim, ja vien neēd to ikdienā. Taču, ja palielina laika ietekmi līdz mēnesim, gadam vai vairāk, jūs saskarsieties ar biedējošu realitāti.
Jums izaugs milzīgs puncis ar nezināšanu.
Iedomājoties savas smadzenes kā bibliotēku, pievērsiet uzmanību trīs lietām:
1. Informācijai, ko jūs uzkrājat šajā bibliotēkā, tās patiesīgumu un svarīgumu.
2. Jūsu spējām atrast un atjaunot nepieciešamo informāciju.
3. Spējām izmantot to pēc nepieciešamības.
Nav nekādas nepieciešamības veidot galvā veselu zināšanu noliktavu, ja neesat spējīgs vajadzīgajā brīdī starp visu saturu atrast īsto informāciju un pielietot to praksē.
Informatīvie “atkritumi” jūsu apziņā ir kā narkotikas. Tie atslābina smadzenes un uz īsu brīdi ļauj justies labāk, vieglāk. Un jo vairāk jūs to patērējat, jo vairāk to vēlaties.
Taču smadzenes nav muļķes. Tās saprot, ka visi šie “dubļi” tām nav vajadzīgi. Dopamīna līmenis jūsu organismā nedaudz paceļas, taču jūsu bibliotēka nesaņem neko vērtīgu.
Šīs bezjēdzības patēriņa cena ir visai augsta – zaudēts laiks.
Lai neiekļūtu lamatās, ir svarīgi filtrēt informāciju un saprast caur kādiem filtriem tā jau ir izgājusi.
Informācijas sagrozīšanas problēma
Negatīvus filtrus var atrast jebkur. Neviens nav atteicies no lauztā telefona efekta.
Iedomājaties priekšnieku, kuram pakļaujas vēl seši menedžera līmeņi. Tas, kas notiek nulles līmenī, piemēram mijiedarbība starp nodaļas pārdošanas speciālistu un pircēju, parasti iziet caur sešiem filtriem. Varbūtība, ka pēc visa šī ceļa informācija kļūs kaut cik tieša, adekvāta lēmuma pieņemšanai, ir visai niecīga.
Kvalitatīva avota meklēšanā mēs bieži vien vēršamies pie blīvākas informācijas avota, kas izrauts no konteksta. Tie var būt citāti, īsāks saturs, atsauces vai linki uz konkrētām grāmatām.
Visas šīs paviršās zināšanas ir ļoti mānīgas.
Protams, tās var likt justies gudrākam un pārliecinātākam. Taču problēma slēpjas tajā, ka šīs paviršās zināšanas var sagriezt tikpat viegli kā kūdru, un zem tām nepaliks nekas vērtīgs.
Diemžēl lielākā cilvēku daļa ir apmierināta tikai ar šādu zināšanu līmeni. Tāpēc mēs reti tiekam pieķerti tajā, ka paužam pilnīgas muļķības, ja vispār tiekam pieķerti. Mūsu sarunu biedri visbiežāk nav daudz labāki par mums pašiem. Bet dažreiz viņiem vienkārši ir bail, ka paši tiks apvainoti absurdas informācijas sniegšanā.
Rezultāta mēs ar pārāk lielu pārliecību paļaujamies uz šīm iluzorajām zināšanām, kad nākas pieņemt kādu svarīgu lēmumu. Bieži vien tas notiek zemapziņas līmenī.
Ka noteikt, ko ir vērts lasīt?
Ir viens parasts princips, kas līdzēs tikt skaidrībā ar to, ko likt bibliotēkas plauktiņā, bet ko labāk atstāt aiz tā robežām. Jums jāpalaiž informācija tikai caur diviem filtriem.
- Laiks
- Detaļas
Pirmais filtrs parādīs, cik ļoti informācija ir saistīta ar konkrēto momentu, cik tā ir aktuāla. Cik ilgi tā saglabās savu aktualitāti: 10 minūtes, 10 mēnešus, 10 gadus? Ja tuvākajā laikā tā zaudēs savu vērtību, iespējams, jums uzreiz vajadzētu no tās atteikties.
Viens no veidiem, kā pārbaudīt tās noturību – novērtēt tās tiešumu ar detaļu palīdzību.
Detaļas – mazi, bet ārkārtīgi spēcīgi vitamīni, kas nepieciešami jūsu lasītāja diētā.
Mācīties vajadzētu no cilvēkiem, kuri ir kompetenti noteiktajā zināšanu jomā. Labākais filtrs – gudras smadzenes. Balstiet uzmanību uz zinošu cilvēku vārdiem.
Lai novērtētu to, cik kompetents ir cilvēks, pievērsiet uzmanību viņa stāstītā detaļām. Raksti ar ne pārāk dziļu saturu bieži vien tādi tiek veidoti apzināti, lai tos saprot lielākā publikas daļa. Taču biežāk iemesls ir cits: to autori ir iepazinušies ar paviršām zināšanām. Ja tomēr cilvēks atsaucas uz dažādiem avotiem, tas norāda, ka viņš ir izpētījis un filtrējis informāciju, ko sniedz lasītajam.
99,9% no visas kaitīgās informācijas neiziet šos filtrus.
Atcerieties, ka arī vissliktāko situāciju var izlabot. Lasiet vairāk kvalitatīvus materiālus – vērtīgu autoru darbus, un jūsu informatīvā gaume uzlabosies. Jūs pieradīsiet pie tā, kā izskatās īstas un tīras domas un attīstīsiet iekšējo filtru līdz automātismam. Ar vienu acu skatu jūs spēsiet atrast atšķirību starp nekvalitatīvu lasāmvielu un veselīgu smadzeņu pārtiku.
