Finanšu noziegumu apkarošanas problēma ir pirmstiesas procesa ilgums un kvalitāte, komentējot Valsts ieņēmuma dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes vadītāja Kaspara Podiņa sacīto, ka tiesu līdzšinējie spriedumi neveicina finanšu noziegumu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanu, aģentūrai LETA pauda Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe.

Dzalbe paskaidroja, ka bieži no nozieguma izdarīšanas brīža, līdz brīdim, kad spēkā stājas tiesas spriedums, paiet seši līdz desmit gadi un tiesām atbilstoši likumam ir jāsamazina piespriestie sodi vai pat jāatbrīvo no kriminālatbildības un soda, jo nav ievērotas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgos termiņos.

Lai izprastu problēmas, ir jāanalizē spriedumu motīvi, uzsvēra Dzalbe. Viņš piebilda, ka gadījumos, kad izmeklētāju vai priekšnieku neapmierina tiesas spriedums, viņam jāpārliecina prokuroru par protesta iesniegšanu vai par vienošanās ar apsūdzēto neslēgšanu konkrētajā lietā, nevis pasīvi jāvēro un pēc tam jāpauž publiski paziņojumi.

Tāpat Dzalbe norādīja, ka par noziedzīgiem nodarījumiem tautsaimniecībā piemērotie sodi, kas nav saistīti ar brīvības atņemšanu, var būt efektīvi, ja vienlaikus ar tiem iedarbojas uz vainīgā mantisko stāvokli, proti, tiek piemērots papildsods – mantas konfiskācija vai mantas īpašā konfiskācija, kuras veids atkarīgs no noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laika. “Taču šos ietekmēšanas līdzekļus var piemērot tad, ja pirmstiesas procesā ir pieliktas pūles, lai noskaidrotu vainīgajai personai piederošo, nobēdzināto vai atsavināto mantu, un tai uzliktu arestu. Te nu izmeklētājiem paveras plašs un vēl neapgūts darba lauks,” norādīja Dzalbe.

Runājot par tiesu kompetenci, Dzalbe uzsvēra, ka sodus piespriež un sodu politiku veido galvenokārt pirmās instances tiesas, bet gadījumos, kad tiek iesniegts apelācijas protests vai sūdzība, arī apelācijas instances tiesas. Lielākajā daļā iztiesāto krimināllietu netiek iesniegti kasācijas sūdzības un protesti, līdz ar to AT saņem tikai nelielu skaitu no iztiesātajām krimināllietām.

Jau vēstīts, ka Podiņš trešdien žurnālistiem sacīja, ka Latvijas tiesu līdzšinējie spriedumi neveicina finanšu noziegumu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanu.

Viņš minēja, ka no 2004.gada līdz 2016.gadam tiesa nav piespriedusi nevienu reālu cietumsodu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, lai gan tas tiek uzskatīts par sevišķi smagu noziegumu, par kuru Krimināllikums paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz 12 gadiem.

Vienlaikus Podiņš norādīja, ka kopumā laika posmā no 2004.gada līdz 2009.gadam par finanšu noziegumiem tiesas ir piespriedušas 20 cietumsodus, laikā no 2009.gada līdz 2013.gadam – divus cietumsodus, bet laikā no 2013.gada līdz 2016.gadam – trīs cietumsodus.

Laika posmā no 2014.gada līdz 2016.gadam tiesas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu ir izskatījusi trīs krimināllietas un visos trijos gadījumos piespriesta nosacīta brīvības atņemšana.

Podiņš sacīja, ka kopumā šajā laikā par finanšu noziegumiem – krāpšanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, nodokļu nemaksāšanu – tiesās ir izskatīti 163 kriminālprocesi. Reāla brīvības atņemšana piespriesta trijos procesos par nodokļu nemaksāšanu, kamēr 40 procesos piespriesta nosacīta brīvības atņemšana, 24 procesos – piespiedu darbs, 17 procesos – naudas sods, bet 79 procesi vēl atrodas tiesā. Kopumā tiesāt nodotas 100 personas.

Ziņas avots: LETA.