Vācijas kancleres Angelas Merkeles vadītais konservatīvais bloks un tā koalīcijas partneri sociāldemokrāti (SPD) sabiedriskās domas aptaujās atrodas līdzās, taču viena trešdien publiskota aptauja liecina par SPD popularitātes pieauguma apsīkumu.

Gan Merkeles vadītie kristīgie demokrāti (CDU) un to Bavārijas meitaspartija – Kristīgi sociālā savienība (CSU) -, gan arī SPD cer pēc rudenī gaidāmajām parlamenta vēlēšanām izbeigt pašreiz pie varas esošo “lielo koalīciju” un veidot valdību ar mazākām partijām.

Tirgus izpētes firmas “Ipsos” trešdien publiskotā aptaujā konservatīvos atbalstīja 33% aptaujāto, kas ir pieaugums par vienu procentpunktu, savukārt atbalsts SPD samazinājies par vienu procentpunktu līdz 29%.

“Ipsos” norādīja, ka acīmredzami sāk beigties sociāldemokrātu popularitātes pieaugums, kas tika piedzīvots pēc tam, kad par to kanclera amata kandidātu kļuva bijušais Eiropas Parlamenta (EP) prezidents Martins Šulcs.

“Šulca efekts noteikti zaudē ietekmi,” skaidroja aptaujas veicēji.

Savukārt pētījumu centra “Forsa” aptaujā, kas veikta pēc žurnāla “Stern” pasūtījuma, atbalsts SPD pieaudzis līdz 32%, kas ir tikai par procentpunktu mazāk nekā CDU/CSU.

“Ipsos” aptaujā par vienu procentpunktu līdz 6% pieaudzis atbalsts biznesam draudzīgajiem brīvajiem demokrātiem (FDP), kā arī “zaļajiem”, kurus atbalsta 8% aptaujāto.

Pret imigrāciju noskaņotās eiroskeptiķu partijas “Alternatīva Vācijai” (AfD) popularitāte sarukusi par vienu procentpunktu, un to šobrīd atbalsta 11% vāciešu.

Arī “Forsa” aptaujā AfD popularitāte sarukusi par vienu procentpunktu, bet tajā šo partiju atbalsta 8% aptaujāto.

Šajā aptaujā atbalsts “zaļajiem” un kreiso ekstrēmistu partijai “Die Linke” (“Kreisie”) saglabājies nemainīgs, un tas ir attiecīgi 8% un 7%.

Par vienu procentpunktu līdz 6% samazinājies atbalsts FDP.

“Forsa” vadītājs Manfrēds Gilners norādīja, ka šādi rezultāti SPD ļauj izveidot koalīciju ar “zaļajiem” un “Die Linke”, jo šo trīs partiju kopā iegūtie 47% pēc vēlēšanām dotu nelielu vairākumu.

Šulcs ir solījis pēc vēlēšanām mazināt vāciešu nedrošību par savām darbavietām, ierobežojot īstermiņa darba līgumu slēgšanu un atceļot dažas no bijušā Vācijas kanclera, sociāldemokrāta Gerharda Šrēdera laikā pieņemtajām darba tirgus reformām.

Foto: pixabay