VIDEO | Samanta Tīna, Ralfs Eilands, Maija Rozīte un deviņas citas slavenības aicina aizliegt dējējvistu sprostus Latvijā

Publicitātes foto

Vairāk nekā 22 tūkstoši cilvēku ir parakstījuši prasību Latvijā ar likumu aizliegt dējējvistu turēšanu sprostos olu industrijā. Par vistu aizsardzību no mocībām šauros sprostos iestājas arī dažādi sabiedrībā pazīstami cilvēki, kuri nupat nākuši klajā ar kopīgu video, aicinot parakstīt petīciju par sprostu aizliegumu Latvijā.

Iniciatīvu, kas mudina likumdevējus aizliegt dējējvistu sprostus Latvijā, vietnē brivibuvistam.lv nesen publicējusi dzīvnieku aizsardzības biedrība “Dzīvnieku brīvība”. Īpaši strauji parakstu skaits pieaudzis tieši pēdējās dienās, kad sociālajos tīklos nonācis neparasts video ar sabiedrībā pazīstamu cilvēku kopīgu aicinājumu atbalstīt iniciatīvu. Šajā video 12 Latvijā pazīstami cilvēki – mūziķi, aktieri, radio personības un satura veidotāji -, skatītājiem atklāj sprostu nežēlību. Virālā video rezultātā petīciju parakstījušo skaits pārsniedzis 22 tūkstošus cilvēku, un parakstu skaits turpina pieaugt.

Video piedalās aktieri, tostarp Ieva Florence-Vīksna, dziedātājas Aija Andrejeva-Aišpure un Samanta Tīna, mūziķis Ralfs Eilands, sportists Nils Jansons, radio personības Maija Rozīte-Krištopāne un Lauris Zalāns, kulinārijas grāmatu autore Anna Panna, kā arī digitālā satura veidotāji Niklāvs Mičulis, Sindija Lozgačova, Rūta Dvinska un Anete Akmentiņa. Lai raksturotu industriālo sprostu skarbo realitāti, video vēstījumu dalībnieki izstāsta kā no vistas skatpunkta, atklājot, kādos apstākļos mīt sprostos turētās vistas.

“Pārliecinošam vairākumam Latvijas sabiedrības rūp fermu dzīvnieku aizsardzība. Cilvēki nevēlas, lai dzīvnieki nevajadzīgi ciestu, kā tas ir vistu sprostu gadījumā. Dējējvistu mocīšana, turot tās šauros sprostos, ir vairumam cilvēku pilnīgi nepieņamama – to skaidri apliecina gan sociālās aptaujas, gan lielā cilvēku aktivitāte, parakstoties par vistu sprostu aizliegumu Latvijā,” komentē Katrīna Krīgere, biedrības “Dzīvnieku brīvība” vadītāja. “Gan sabiedrības viedoklis, gan zinātnieku rekomendācijas ir spēcīgi apsvērumi, kāpēc ir jāmaina likumu, lai vistu turēšana sprostos tiktu izbeigta, kā tas jau noticis daudzviet citur Eiropā.”

Aizliegums turēt dējējvistas sprostos par labu augstākas labturības sistēmām – turēšanai kūtīs vai brīvos turēšanas apstākļos – jau ir pieņemts vairākās Eiropas valstīs – Austrijā, Beļģijā, Čehijā, Dānijā, Vācijā un Luksemburgā. Latvijā atteikšanos no dējējvistu sprostiem par labu augstākas labturības standartiem atbalsta arī vairums vadošo pārtikas uzņēmumu – izbeigt sprostos dēto olu ražošanu, izmantošanu vai tirdzniecību apņēmušies simtiem Latvijas pārtikas nozares uzņēmumu, piemēram, “Balticovo”, “Rimi”, “Maxima”, “Food Union”, “Orkla Latvija”, un citi.

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (European Food Safety Authority) publicētajā visaptverošā pētījumā rekomendēts neizmantot sprostus un norādīts, ka sprostu sistēmu apstākļi vistām rada stresu, jo viņām ir liegts īstenot savu dabisko uzvedību. Sprostos vistas nevar brīvi kustēties, izplest spārnus, pērties pakaišos un piepildīt citas instinktīvas vajadzības, informē dzīvnieku aizsardzības organizācija “Dzīvnieku brīvība”.

2024.gadā Latvijā sprostu sistēmās mita vairāk nekā 3 miljoni dējējvistu jeb aptuveni 70% no visām dējējvistām. Sprostu sistēmas vistu olu ražošanā Latvijā šobrīd vēl izmanto pieci uzņēmumi.