Kā rāda Eiropas Komisijas un ESAO kopīgais 2016.gada pārskats par veselību Eiropā, ar politiku, kuras mērķis ir uzlabot veselību un novērst saslimšanu, un ar efektīvāku veselības aprūpi Eiropas Savienībā varētu izglābt cilvēkiem dzīvību un ietaupīt miljardus eiro.

Šodien publicētajā Eiropas Komisijas un ESAO 2016. gada pārskatā par veselību Eiropā var uzzināt, ka mūsdienās vairumā ES valstu paredzamais mūža ilgums pārsniedz 80 gadus. Taču tik rekordilgs mūžs,kas tiek paredzēts, ne vienmēr tiek nodzīvots ar labu veselību. Ir vairākas hroniskas slimības, no kurām Eiropas Savienībā cieš aptuveni 50 miljoni cilvēku, un ik gadus no tām mirst vairāk nekā pusmiljons cilvēku darbspējīgā vecumā. ES valstu ekonomikai tas katru gadu rada ap 115 miljardiem eiro zaudējumus. Skatiet mūsu infografiku, kur ir vairāk informācijas.

ES veselības un pārtikas drošības komisārs Vītenis Andrjukaitis pastāstīja: “Veselības pārskats sniedz noderīgu informāciju, kas dalībvalstīm palīdz veidot veselības aizsardzības politiku. Kā izrādās, katru gadu Eiropas Savienībā liela daļa cilvēku mirst no slimībām, no kurām iespējams izvairīties, jo tās saistītas ar tādiem riska faktoriem kā smēķēšana un liekais svars. Pārskatā arī norādīts, ka mums jāturpina strādāt, lai veselības aprūpe kļūtu pieejamāka. Šis pārskats ir vērtīgs elements Komisijas un ESAO partnerattiecībās, un tā mērķis ir radīt zināšanas par veselību un veselības aprūpes sistēmām gan konkrētā valstī, gan visās valstīs kopumā kā pirmo pasākumu ciklā “Stāvoklis veselības jomā Eiropas Savienībā”.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) ģenerālsekretārs Anhels Gurrija piebilda: “ Varētu izglābt dzīvību vēl daudziem citiem, ja visās ES valstīs aprūpes standartus paceltu visaugstākajā līmenī. Ir vēl daudz ko darīt, lai samazinātu nevienlīdzību aprūpes pieejamībā un kvalitātē, un Eiropas veselības aprūpes sistēmām jākļūst efektīvākām un jānovirza līdzekļi pasākumiem, kuriem ir vislielākā ietekme, piemēram, profilaksei.”

Svarīgākie secinājumi no pārskata

Mums vajadzīgas efektīvākas veselības aprūpes sistēmas, jo ik gadus no slimībām, no kurām ir iespējams izvairīties, mirst 550 000 cilvēku darbspējīgā vecumā. Šodien 16 % pieaugušo ir liekais svars (2000. gadā bija 11 %) un katrs piektais smēķē. Daudzas dzīvības varētu izglābt, pirmkārt, vairāk resursu ieguldot veselības veicināšanas un slimību profilakses stratēģijās, kuras palīdzētu mazināt šos un citus riska faktorus, un, otrkārt, uzlabojot akūtu un hronisku slimību ārstēšanu. Mums vajadzīgas pieejamākas veselības aprūpes sistēmas, jo 27 % pacientu dodas uz neatliekamās palīdzības nodaļu tāpēc, ka ir grūtības saņemt primāro aprūpi; vidēji 15 % veselības aprūpes izdevumu sedz pacienti paši no savas kabatas (dažādās valstīs tas būtiski atšķiras); salīdzinājumā ar pārtikušākiem sabiedrības locekļiem trūcīgajiem Eiropas iedzīvotājiem kopumā ir desmitreiz lielākas grūtības saņemt pienācīgu veselības aprūpi finansiālu iemeslu dēļ. Dalībvalstu politikai būtu jābūt orientētai uz to, lai uzlabotu veselības aprūpes finansiālo pieejamību un primārās aprūpes pieejamību un samazinātu pārmērīgi garās rindas.

Mums vajadzīgas izturīgākas veselības aprūpes sistēmas, jo Eiropas Savienībā 65 gadu vecumu sasniegušo iedzīvotāju īpatsvars ir pieaudzis no mazāk nekā 10 % 1960. gadā līdz gandrīz 20 % 2015.gadā, un tiek prognozēts, ka līdz 2060.gadam tas palielināsies līdz teju vai 30 %. Sabiedrība noveco, un, tā kā arvien vairāk cilvēku slimo ar hroniskajām slimībām un budžeta līdzekļi sarūk, būs nepieciešamas izmaiņas veselības aprūpes sniegšanā, piemēram, jāattīsta e-veselība, jāsamazina hospitalizācijas ilgums, uzlabojot pakalpojumu organizāciju primārajā un sociālajā aprūpē, un saprātīgāk jātērē līdzekļi par medikamentiem, piemēram, pilnībā izmantojot iespējas iegādāties to nepatentētos analogus.

Foto: pexels