Tiek uzskatīts, ka cilvēks, kurš izpelnījies cieņu, nekad nejutīsies vientuļi, ja nu vienīgi viņš nepārvācās uz dzīvi citā valstī vai nav zaudējis tuviniekus. Īstenībā vientulības sajūta ir neatņemama daļa no mūsu eksistences, un tam ir vairāki iemesli.
1.Visbiežāk tas, ar ko mēs vēlētos dalīties ar cilvēkiem – izsauc nesapratni. Daudzas mūsu domas var likties ļoti dīvainas, pretrunīgas, plūstošas un pat biedējošas. Tāpēc mums nākas izvēlēties starp godīgumu un to, kas tiek uzskatīts par sabiedrībā pieņemamu. Skaidru iemeslu dēļ mēs dodam priekšroku otram variantam.
2. Katrs, pirmkārt, koncentrējas tikai uz sevi. Tam, lai uzklausītu cita cilvēka domas un pamēģinātu iejusties viņa lomā aizņem daudz laika, pacietības un enerģijas. Tāpēc nav vērts vainot apkārtējos, ja sarunas laikā viņi nevar sniegt jums tikpat daudz laika, cik varētu sniegt savu problēmu iztirzāšanai.
3. Ir ļoti maz ticami, ka mēs kādreiz atradīsim cilvēku, kurš domā identiski mums. Mēs sapņojam par pilnīgu harmoniju, tomēr tas ir neiespējami, jo mēs visi esam piedzimuši dažādā laikā, atmosfērā, kā arī principā mēs esam dažādi.
4. Kā arī nereti mēs pievēršam lielāku uzmanību fiziskai attiecību pusei. Un bieži vien sanāk tā, ka cilvēki pavada dzīvi ar cilvēku, ar kuru nav pat par ko parunāt.
“Neviens nesaprot mani pa īstam, un es nesaprotu citus; cilvēkiem vispār nav dots saprast vienam otru.” (Johans Volfgangs fon Gēte)
Neskatoties uz to visu, vientulībai nevajadzētu mūs biedēt un radīt diskomfortu. Atsvešinātības sajūta nenozīmē, ka dzīvē viss iet greizi. Tā vienkārši ir jāpieņem. Tad arī mēs pamanīsim neredzamos vientulības plusus:
- Vientulībā mēs varam attīstīt savu radošo potenciālu. Visi radošie centieni atdzimst jūtās, ka apkārtējie nekad mūs nesapratīs, tomēr cerībās, ka kādreiz, kaut vai pēc desmitiem gadu, citā pasaules malā atradīsies cilvēks, kurš tomēr spēs izjust tevi.
- Vientulība padziļina mūsu raksturu, liek aizdomāties par sevi un pasauli. Un tas savukārt palīdz izveidot ciešākas attiecības ar mums tuviem cilvēkiem.
- Atrasties vientulībā vienmēr ir patīkamāk, nekā mānīt sevi un apkārtējos par to, ka jūties labi kaut kādā nepatīkamā vidē.
